LKOK nr.3/686

Mārtiņsons, Eduards

Kaprālis 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1899. g. 21. oktobri Vilzēnu pagastā.

+ 1966. g. 22. novembrī

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 22. februāra naktī Latgalē pie Vīstavkas ciema.

Paaugstināts par seržantu.

MĀRTIŅSONS (arī MARTIŅSONS) EDUARDS Pētera dēls
5. Cēsu kājn. pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1899. g. 27. okt. Vilzēnu pag. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 29. maijā Mazsalacā. 1. Valmieras kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem, 26. aug. ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts 5. Cēsu kājn. pulkā, cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā. Paaugst. par seržantu.

1920. g. 22. febr. naktī Latgalē, laikā, kad ienaidnieka pārspēks ielenca mūsu velosipēdistu rotu, kas bija devusies izlūkgājienā, M., saņēmis uzdevumu segt atkāpšanos, ar spēcīgu uguni aizturēja pretinieku līdz pēdējai iespējai, kā rezultātā rota paguva atkāpties. Šajā kaujā M. krita gūstā, no kura 20. jūn. Maskavā izbēga un caur Igauniju atgriezās Latvijā.

Atvaļināts 1921. g. 29. nov. Lauksaimnieks Vilzēnu pag. Priedītēs. Pag. aizsargu nodaļas biedrs.

1945. g. janv. arestēts, ievietots Valmieras, pēc tam Cēsu cietumā. 1945. g. dec. Sverdlovskas apg. leTK notiesāja M. ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem (KPFSR KK 58-3). Sodu izcietis Kušvas un Nižņijtagilas nometnēs. 1949. g. beigās atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Lielvārdē. Miris 1966. g. 22. nov. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.