|
|
LKOK nr.3/673
Saulītis, Jānis Krišjāņa dēls
Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1894. g. 30. augustā Mazzalves pagastā.
+ Kritis 1919. g. 5. novembrī pie Babītes ezera.
[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]
Apbalvots par cīņu pie Babītes ezera 1919. g. 5. novembrī.
SAULĪTIS JĀNIS Krišjāna dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1894. g. Zalves pag. bezzemnieka ģimenē. Izglītojies vietējā pagastskolā.
Krievu armijā pieteicies brīvprātīgi 1. pasaules kara sākumā, beidzis mācību komandu Novgorodas pulkā. Pēc tam uzņemts Gatčinas praporščiku skolā un pēc tās beigšanas iedalīts latv. strēln. formējumos, 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulka izlūku komandas priekšnieka palīgs. Piedalījies pirmajās pulka kaujās un pēc komandas priekšnieka ievainošanas iecelts tā vietā. Apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.
Pēc lielinieku apvērsuma ievēlēts par rotas komandieri, vēlāk - par 4. Vidzemes latv. strēln. pulka komandieri, taču drīz nonācis konfliktā ar Sarkanās armijas augstāko vadību un notiesāts uz nāvi. Laimīgas apstākļu sagadīšanās dēļ izbēdzis no nāvessoda izpildes un 1918. g. atgriezies dzimtenē.
1919. g. sākumā iestājies Ziemeļlatvijas brigādē, bet ilgstoša slimība nav ļāvusi dienestu turpināt. Sākoties Bermonta uzbrukumam, vēl neizveseļojies stājies cīnītāju rindās un uzņēmies rotas komandēšanu. Piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem.
1919. g. 5. nov. pie Babītes ezera, kad ienaidnieks starp Lielupi un ezeru ielauzās mūsu spārnā un apdraudēja Priedaini, S. savas rotas priekšgalā metās prettriecienā un iznīcināja ienaidnieku, taču šajā kaujā pats krita varoņa nāvē.
Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Mazzalves pag. Priedniekos.
|