LKOK nr.3/1158

Tepfers, Verners

Kapteinis Atsevišķā (studentu) rotā.


* 1893. g. 8. oktobrī Iecavā.

+ 1958. g. 22. novembrī Stockholm, Zviedrijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 9.-10. oktobra cīņām Rīgas Dzelzs tilta aizstāvēšanā.

Pakāpeniski paaugstināts, 1927. gadā par pulkvedi un 1937. gadā par ģenerāli. Iecelts par Kara tiesu pārvaldes priekšnieku un virsprokuroru.

TEPFERS VERNERS Krišjāņa dēls
Kara tiesu pārvaldes kapteinis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1893. g. 9. okt. Iecavā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. 1916. g. Maskavas universitātes Juridisko fakultāti.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. dec., beidzis Aleksandra karaskolu. Līdz 1917. g. jūl. dienējis krievu daļās, no 18. jūl. līdz 1918. g. martam latv. strēln. formējumos. Pēc tam atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi. 1918. g. 20. dec., piedalījies kaujās Kurzemē, Rīgas atbrīvošanā. Pēc tam pārcelts uz Kara tiesu pārvaldi, paaugst. par kapteini.

1919. g. 9. okt. iestājies Studentu bataljonā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā.

1919. g. 10. okt., kad bermontieši tuvojās Rīgas tiltiem un to bruņuvilcieni zem stipras artilērijas uguns aizsega gribēja šķērsot dzelzstiltu, T. izgrieza Jaunā dzelzstilta galu un neļāva vilcienam tikt pāri Daugavai.

1924. g. iecelts par kara virsprokuroru. Kara tiesu pārvaldes priekšnieks. 1927. g. paaugst. par pulkvedi. 1934. g. nozīmēts arī par Kara muzeja padomes priekšsēdētāju. 1937. g, paaugst. par ģenerāli. Latvju-zviedru, Latvju-itāļu biedrību priekšsēdētājs. Tiesnešu biedrības padomes loceklis. Apbalv. ar TZO III šķ., Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa II šķ., Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

1943. g. iesaistījies Latvijas Centrālās padomes darbā, 1944. g. Latvijas Centrālās padomes -priekšsēdētājs. Kara beigās aizbraucis uz Zviedriju, kur 1958. g. 28. nov. Stokholmā miris. (Apbalv. arī brālis Herberts).

Papildinformācija:

lv.Wikipedia: Šeit