L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/85: Jēkabs Dombrovskis

LKOK nr.3/85

Dombrovskis, Jēkabs


Kapteinis 3. Jelgavas kājnieku pulkā.


* 1880. g. 23. augustā Rīgā.

+ 1949. g. 17. decembrī Esslingen, Vācijā.

[Apbedīts Eslingenes kapsētā.]

Apbalvots par Līvānu miesta ieņemšanu 1919. g. 3. oktobrī.

1919. g. oktobrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1925. g. 22. jūnijā par pulkvedi.



LKO  TZO 
SVAN  STAN 

DOMBROVSKIS JĒKABS Jura dēls
3. Jelgavas kājn. pulka komandieris, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1880. g. 23. aug. Rīgā. Beidzis Pētera reālskolu, vēlāk ieguvis mērnieka izglītību.

Krievu armijā iestājies 1898. g., 1901. g. beidzis Viļņas junkuru skolu, pēc tam dienējis 116. Malojaroslavas kājn. pulkā Rīgā. Piedalījies krievu-japāņu karā, pie Mukdenas ievainots. 1909. g. no dienesta atvaļinājies. Mērnieks Vidzemē un Kurzemē.

1. pasaules kara laikā iesaukts atkārtoti, iedalīts 5. Petrogradas družīnā, vēlākajā 421. pulkā Somijā. 1917. g. sākumā kopā ar 741. pulku bijis Rīgas frontē, apr. pārnācis uz 3. Kurzemes latv. strēln. pulku bataljona komandiera amatā. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. Štabskapitāns.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., bijis Augškurzemes raj. komandants, 7. aug. iecelts par 3. Jelgavas kājn. pulka komandieri. Saformējis pulku un vadījis to cīņās pret lieliniekiem, sākot ar Līvānu ieņemšanu. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 3. okt. D., pēc savas ierosmes uzņemdamies visu atbildību, zem tiešas un spēcīgas ienaidnieka artilērijas apšaudes kopā ar pulku pārcēlās pāri Daugavai. Personiski vadīdams uzbrukumu, ieņēma Līvānus, neskatoties uz pretinieka pārspēku un sīvo pretošanos; ar šo kauju lielā mērā tika likti pamati visas Latgales atbrīvošanai. D. pieder lieli nopelni arī lielinieku frontes pārraušanā 1920. g. 3. janv. un Daugavpils atbrīvošanā.

1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. 1930. g. kara akadēmiskos kursus. 1925. g. paaugst. par pulkvedi, kopš 1927. g. Jelgavas garnizona priekšnieks. Piešķirta jaunsaimn. Ozolmuižā pie Jelgavas. Apbalv. ar TZO III šķ., Polijas Drošsirdības krustu. Neatkarības pēdējos gados no armijas atvaļināts.

2. pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju, kur 1949. g. 17. dec. miris.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :