L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/637: Jānis Indāns

LKOK nr.3/637

Indāns, Jānis


Virsleitnants Augškurzemes partizānu pulkā.


* 1895. g. 28. februārī Gārsenes pagastā.

+ 1941. g. 16. oktobrī nošauts Maskavā. 1941. g. 14. martā NKVD apcietināts un 1941. g. 18. jūlijā notiesāts uz nāvi.

[]

Apbalvots par 1919. g. maija un jūnija darbību un cīņām Augškurzemē.

Paaugstināts par kapteini, 1925. g. 22. jūnijā par pulkvedi-leitnantu, 1930. g. 19. novembrī par pulkvedi un 1940. g. 13. augustā par ģenerāli. Armijas aviācijas priekšnieks.



LKO  TZO  VIES  AIZX 
STAN 
VYT  EERX  FIBR 

INDĀNS JĀNIS Jāņa dēls
Augškurzemes partizānu pulka komandieris, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 28. febr. Gārsenes pag. zemkopja ģimenē. Beidzis Viļņas tehnisko vidusskolu, sācis studijas Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. 1. jūn., okt. beidzis Petrogradas tehnisko artilērijas skolu. Piedalījies kaujās Ziemeļrietumu frontē, ticis ievainots un kontuzēts. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1. pasaules kara beigās kritis vācu gūstā. 1919. g. sākumā atgriezies un kritis lielinieku gūstā.

1919. g. maijā izbēdzis un ieradies tēva mājās. Sācis ap sevi pulcēt partizānu vienību, apkopojis sīkās un izkliedētās grupiņas organizētā vienībā. 13. jūn. saņēmis piekrišanu savai darbībai no Lietuvas armijas komandiera; šo dienu I. uzskata par pirmo iestāšanās datumu Latvijas armijā. Vadīdams savu ap 600 vīru lielo grupu kaujās, kopā ar lietuviešiem padzinis lieliniekus no Daugavas kreisā krasta. 1919. g. 6. aug. partizānu vienība ieskaitīta 3. Jelgavas kājn. pulkā. Šajā laikā izpildījis arī Ilūkstes apr. komandanta pienākumus. Bermontiešu uzbrukuma dienās cīnījies kā izlūku bataljona komandieris. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 16. apr.

Ar LKO apbalv. par to, ka 1919. g. maijā-jūn., kad Augškurzeme vēl bija dziļā lielinieku aizmugurē, I. pēc savas personiskās ierosmes apvienoja tur darbojošos atsevišķos partizānu pulciņus un ar savu vienību pastāvīgi traucēja ienaidnieka apgādi ar munīciju un pārtiku, tā piespiežot lieliniekus atkāpties aiz Daugavas.

1920. g. janv. iestājies kara aviācijas skolā, kļuvis par lidotāju un aviācijas novērotāju. Eskadriļas komandieris Aviācijas divizionā, vienlaikus studējis LU Mehānikas fakultātē. 1922. g. sept. iecelts par Aviācijas diviziona komandiera palīgu, 1923. g. okt. par aviācijas skolas priekšnieku. 1925. g. 22. jūn. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1930. g. 18. nov. par pulkvedi. 1924. g. pēc I. ierosmes uzcelts piemineklis partizāniem Asarē. 1928.-1929. g. kara atašejs Lietuvā, vēlāk atkal savā amatā aviācijas skolā. Neatkarības pēdējos gados Armijas aviācijas priekšnieks, ģenerālis. Piešķirta jaunsaimn. Gārsenes muižā. 1932. g. pēc I. iniciatīvas atklāts otrs piemineklis partizāniem Bebrenē. Apbalv. ar TZO IV šķ., Viestura ordeni, Somijas Baltās Rozes II šķ. ordeni, Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ. 3. pak., Aizsargu Nopelnu krustu. I. sieva pazīstama kā pirmā aizsardžu organizētāja un priekšniece. Padomju okupācijas gadā no armijas atvaļināts.

1941. g. 14. martā arestēts, deportēts uz Krieviju, kur piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-4. 58-10. 58-13). 1941. g. 18. jūl. Maskavā nošauts.

Papildinformācija:

ET: Jānis Indāns (Lennurüg ülem ja eralennuasjanduse inspektor) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (17.02.1936)


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :