LKOK nr.3/794

Lācis, Ādolfs

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1894. g. 30. janvārī Tirzas pagastā.

+ 1942. g. 10. februārī Sevrostlagā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 17. februārī pie Lēnas muižas.

Paaugstināts par virsleitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.

LĀCIS ĀDOLFS ARVĪDS Kārļa dēls
Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 30. janv. Tirzas pag. Dzērbeņos. 1914. g. beidzis Valkas reālskolu, pēc tam students Pēterburgas Kalnu institūtā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. vasarā, beidzis 3. Tiflisas karaskolu, iedalīts 246. rezerves kājn. pulkā Kustanajā. 1917. g. aug. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latv. strēln. pulku, kurā palicis līdz vācu okupācijai.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec. Rīgā, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā.

1919. g. 17. febr. kaujā pie Lēnes muižas L., neskatoties uz tieši pret viņu vērsto ložmetēju un šauteņu uguni, pašaizliedzīgi nodibināja un uzturēja sakarus starp mūsu daļām Lēnes muižā un Ventas kreisajā krastā, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka uzbrukuma atsišanu.

1919. g. martā iecelts par Bātas-Vaiņodes komandantu. Bermontiešu uzbrukuma dienās piedalījies Liepājas aizstāvēšanā kā 11. Dobeles kājn. pulka rotas komandieris. Paaugst. par virsleitnantu. 1920. g. febr-okt. dienējis Daugavpils pilsētas komandantūrā, tad atvaļināts. 1922. g. beidzis LU Tautsaimn. un tiesību zinātņu fakultāti. Dzīvojis Kazdangas pag., autosatiksmes līnijas Aizpute-Kalvene īpašnieks, arī žurnālists.

1941. g. apcietināts un ievietots cietumā Rīgā, no kura deportēts uz Krieviju. 1942. g. 24. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja L. uz 8 gadiem. Miris jau 1942. g. 10. febr. Sevrostlagā.