L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1408: Emīls Venskis

LKOK nr.3/1408

Venskis, Emīls


Virsleitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1896. g. 24. februārī Ezeres pagastā.

+ 1979. g. 16. jūlijā Vecpiebalgā

[Apbedīts Vecpiebalgā.]

Apbalvots par 1920. g. 12. janvāra cīņām pie Staraja Rikovas ciema un 2. februārī pie Vorkaļu ciema.

Pēc kara 1945. gadā apcietināts un deportēts. 1956. gadā atgriezies Latvijā.



LKO 

VENSKIS EMĪLS Dāvida dēls
1. Liepājas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1896. g. 24. febr. Ezeres pag. Sniķeros. Tirdzniecības skolas izglītība.

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis 181. rezerves kājn. pulkā Petrogradā. Beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu. No 1916. g. jūn. dienējis 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā. Tā rindās palicis līdz 1917. g. jūn. 1918. g. janv.-jūn. dienējis Donas brīvprātīgo pulkā, tad atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 21. martā Aizputē, piedalījies kaujās visā brīvības cīņu laikā. 1921. g. par kauju nopelniem paaugst. par virsleitnantu.

1920. g. 12. janv. Latgalē pie Staraja Rikovas un Kolonasatu sādžām zem ienaidnieka bruņuvilciena uguns V. ar vadu ielauzās lielinieku aizmugurē, tur saņēma 30 gūstekņus, ieguva ložmetēju u. c. trofejas.
Naktī uz 2. febr. ar 27 kareivjiem uzbruka pretinieka nocietinājumiem līnijā Vorkuļi-Boļšiji Jarviči, iekaroja tos, ieguva ložmetēju, munīcijas vezumus u. c. trofejas.

Atvaļināts 1921. g. 2. maijā. Dzīvojis Ezeres pag., pag. vecākais, piensaimnieku sabiedrības priekšnieks. Vietējās aizsargu nodaļas priekšnieks.

1945. g. arestēts, deportēts uz Krieviju. Pēc atgriešanās no izsūtījuma kopš 1956. g. dzīvojis Vecpiebalgā, strādājis Piebalgas patērētāju biedrībā, vēlāk pensionārs. Miris 1979. g. 16. jūl. Vecpiebalgā, kur arī apbedīts.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :