I.
Vispārējie noteikumi.
1. Lāčplēša Kara
ordenis dibināts 1919. g. 11. novembrī
-Latvijas atbrīvošanas slavenākajā un grūtākajā
cīņas dienā. Šī ordeņa devīze: "Par
Latviju".
2. Lāčplēša
ordeņa dibināšanas dienu svin visās karaspēka
daļās.
3. Lāčplēša ordenim
ir 3 šķiras:
- I šķira
- viena plata lente pār plecu ar trim sarkanām un
četrām sudraba vienāda platuma strīpām; krusts
nēsājams kreisajā pusē pie lentes sasējuma; zvaigzne
nēsājama kreisā pusē.
- II šķira
- tāds pats krusts kā I šķiras, tikai mazāks; lente
šaurāka; krusts nēsājams pie lentes kaklā.
- III šķira - tāds pats krusts, vēl mazāks, nēsājams
pie krūtīm kreisajā pusē.
4. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieru skaits nav noteikts vai ierobežots.
5. Lāčplēša Kara
ordeņa kavaliera godu var piešķirt visiem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem,
neievērojot ieņemamo stāvokli, bet skatoties tikai uz viņu
nopelniem. Tāpat arī ārzemniekiem ar viņu
augstākās izpildu varas piekrišanu.
6. Ar Lāčplēša Kara
ordeņa nozīmes II šķiru var apbalvot tikai tos, kuri jau ir
ordeņa III šķiras kavalieri, un ar I
šķiras nozīmi tikai tos, kuri jau ir ordeņa III un II
šķiras kavalieri. Šis noteikums neattiecas uz
ārzemniekiem.
7. Lāčplēša
zemākās šķiras Kara ordeņa nozīmi nēsā
arī pēc apbalvošanas ar šī ordeņa augstākām
šķirām.
8. Lāčplēša Kara ordeņa
nozīmju piešķiršana par izcilus kaujas nopelniem piekrīt
sevišķai ordeņa domei, kura sastāv: a) no
Valsts prezidenta kā domes priekšsēdētāja: b) no
septiņiem Saeimas sava vidus ievēlētiem priekšstāvjiem; c)
no septiņiem augstākās Lāčplēša Kara ordeņa
šķiras kavalieriem, kurus ievēl ordeņa dome ar divi
trešdaļām balsu vairākumu.
Pirmos
septiņus kavalierus ieceļ Ministru kabinets saziņā ar
virspavēlniecību. Ja kāds no šiem septiņiem,
kā arī turpmāk ievēlētiem karavīriem
izstājas no domes sastāva, tad viņa vietā ordeņa dome
ievēl citu saskaņā ar c punktu.
Ordeņa domes sasaukšana,
skatoties pēc vajadzības, piekrīt domes
priekšsēdētājam. Priekšsēdētāja biedru un sekretāru dome ievēl no sava vidus uz 3 gadiem.
Piezīme. Par domes locekļiem nevar
būt personas, kuras atrodas zem izmeklēšanas vai tiesas par
noziegumiem, par kuriem paredzēts cietums vai bargāks sods;
tāpat arī personas, kam piespriests cietuma vai bargāks sods,
kaut ari viņas pēc taisītā sprieduma no soda
atsvabinātu noilguma, izlīguma, apžēlošanas vai amnestijas
dēļ.
II.
Nopelni, par kuriem piešķir Lāčplēša Kara ordeni.
9. Lāčplēša Kara
ordeni piešķirot, neievēro ne ieņemamo augsto stāvokli, ne
agrākos nopelnus miera gaitās, nedz ari parastos apstākļos dabūtos
ievainojumus. Lāčplēša Kara ordeņa nozīmes
piešķir vienīgi par kara nopelniem un tikai tam, kas izpildījis
savu pienākumu pret valsti ar ārkārtīgi grūtiem
izcilus varoņdarbiem - par godu un slavu Latvijai, tam, kas, acīm
redzamas nāves briesmas nicinādams, apzinīgi un
pašaizliedzīgi briesmās un grūtībās dodoties,
izdarījis savrupu un ar pilnām sekmēm izcilus varoņdarbu,
kurš devis nepārprotamu un acīm redzamu labumu valsts drošības
vai kara panākumu ziņā. Šādu varoņdarbu var
izdarīt kā karā, tā arī miera
laikos, kā uz priekšniecības pavēli, tā arī uz paša
ierosmi.
10. Ar šo ordeni var apbalvot
karavīru:
1) kurš, personīgi
karaspēku vadot, uzvar skaitliskā vai apbrīnošanas zinā
pārspēkā esošu ienaidnieku tā, ka kaujas iznākums
līdzinās nepārprotamai pretinieka satriekšanai;
2) kurš,
personīgi vadot kādu karaspēka daļu vai kaujas grupu,
atrodoties zem tiešas un stipras pretinieka uguns, pretiniekam stipri
uzbrūkot vai sīvi pretojoties, ar savu darbību acīm redzami
lielā mērā veicinājis visas savas daļas
panākumus;
3) kurš,
tieši un personīgi kādu karaspēka daļu vadot, ieņem
pretinieka cietoksni, apcietinātu pozīciju daļu vai arī kādu
aizstāvēšanai nodrošinātu punktu un ar to, atvieglinot citu
daļu darbību, nepārprotami un acīm redzami veicina visas
kaujas iznākumu savējiem par labu;
4) kurš,
pretinieka spārnu apejot vai izlauzoties uz viņa aizmuguri,
pēkšņi uzbrūk pretiniekam un ar to izšķir kauju
savējiem par labu;
5) kurš,
cietoksni vai apcietinātu vietu aizstāvot, iztur visu aplenkšanu un
nepadodoties notur to;
6) kurš. izturot kauju ar naidnieka pārspēku, izpalīdz
grūtā stāvoklī nokļuvušai savējo karaspēka daļai
un to izglābj no draudošām briesmām;
7) kurš ar kauju izlauž ceļu uz
aplenktu cietoksni vai apcietinātu vietu un piegādā tur
vajadzīgos palīga spēkus, kara vešanas piederumus vai uzturu,
vai arī kas izlauzies caur nesamērojami lielāku pretinieka
pārspēku un sniedzis palīdzību savējo ielenktai
daļai;
8) kurš,
kādu karaspēka daļu vadot, ielenkts no visām pusēm no ienaidnieka
pārspēka, izsitas cauri aplencēja pretinieka rindām,
neatstājot tam kara laupījumu;
9) kurš,
vadot karaspēka daļas, kaujā tieši zem pretinieka uguns ar
saviem rīkojumiem radījis tādus kaujas apstākļus, ka
caur to krīt gūstā pašu spēkiem stipruma ziņā
līdzīga ienaidnieka daļa;
10) kurš
no pretinieka strauja trieciena vai iznīcinošas uguns sajauktas un
nekārtībā atkāpjošās karaspēka daļas
lielākā frontes rajonā satur vai arī uz ātru roku
sagrupē un piespiež karavīrus apturēt pretinieka straujo
uzmākšanos, dodot savējiem iespēju sakārtoties,
nodrošināt frontes stāvokli un aizsargāties no lieliem
zaudējumiem;
11) kurš, cīņā
neskatoties uz to, ka ienaidnieks atklāj uz viņu niknu šauteņu, ložmetēju
un lielgabalu uguni, apklusina ložmetējus un lielgabalus un atņem tos
vai ari kurš, neievērodams ienaidnieka pārspēka sīvu
uzbrukumu un niknu šauteņu un ložmetēju uguni, aizstāv un
izglābj ložmetēju vai lielgabalu pozīciju:
12) kurš,
vedot cīņā nodaļu, ne stiprāku par pretinieka,
tiešā kaujā sagūsta pretinieka armijas, korpusa, divīzijas,
brigādes vai pulka komandierus vai arī atsvabina tādus
savējos no ienaidnieka gūsta;
13) kurš.
brīvprātīgi pieteicies vai arī no savas priekšniecības
sūtīts drausmīga, bet svarīga uzdevuma izpildīšanai
pretinieka aizmugurē (piem., izpostīt noteiktu dzelzceļa tiltu
vai vispārīgi pārtraukt dzelzceļa satiksmi un celt
dzelzceļa katastrofas, iznīcināt ienaidnieka transportus ar
munīciju, gaisa kuģniecības piederumiem vai uzturu,
uzspridzināt vai nodedzināt pretinieka kara vešanai svarīgas
būves, izpostīt telefonu vai telegrāfu vai samaitāt
lielgabalus utt.), šos uzdevumus sekmīgi izpilda, ar to pretinieka armijai
nodarīdams lielu postu un aizkavēdams pretinieka darbības
sekmīgumu;
14) kurš sevišķi grūtos
apstākļos un dzīvībai tieši draudošās briesmās
izdara pa kaujas laiku vai pirms kaujas drošsirdīgu izlūkošanu
pretinieka darbības joslā vai viņa aizmugurē,
ievākdams pareizas un noteiktas ziņas par pretinieka spēku sastāvu,
novietojumu un kustībām, par viņa ieņemamo apgabalu, pozīciju,
nocietinājumu iekārtu utt., un, šīs ziņas nododot savai
vadībai, atvieglina un sekmē pašu spēku darbību;
15) kurš, no
visām pusēm ielenkts, uz ienaidnieka priekšlikumu padoties atbild ar
cietu un negrozāmu atraidījumu un turpina kauties līdz
samaņas zaudēšanai vai pilnīgai nespējai;
16) kurš
tiešā un sīvā kaujā ieņem svarīgu pretinieka
pozīciju punktu, ar ko kaujas iznākums noteikti nosveras
savējiem par labu;
17) kurš,
parādot personīgu priekšzīmi drošsirdībā un citus sev
līdzi aizraujot, zem tiešas un stipras pretinieka uguns izraujas cauri
grūti pārvaramiem pretinieka mākslīgiem kavēkļiem
pretinieka pozīcijas priekšā un, izvedot cauri uzbrūkošo
daļu. nodrošina sekmīgu kaujas
iznākumu;
18) kurš,
cietoksni vai apcietinātu punktu ieņemot, pirmais uziedams uz
sīvi aizstāvamu valni vai ari ielauzdamies apcietinājumā un
ar šādu soli aizraudams sev citus līdzi, nodrošina sekmīgu
kaujas iznākumu;
19) kurš,
pretinieka cietoksni vai apcietinātu pozīciju ieņemot, izlaužas
cauri pretinieka apcietinātai līnijai uz viņa aizmuguri un tur. pozīcijas ieņemdams un turēdams,
tādā ziņā noteikti palīdz ieņemt pretinieka
cietoksni vai apcietinājumu;
20) kurš,
acīm redzamās tiešās briesmās dodoties, ar
spridzināmiem līdzekļiem vai citā ceļā izsit
pretinieku no noslēgtiem
nocietinātiem patvērumiem, kā
blindāžām. kazemātiem, pretmīnu
galerijām utt.;
21) kurš,
briesmas nicinot, personīgi uziedams vāji aizsargātu vietu
cietoksnī vai nocietinātās pretinieka pozīcijās, izved
pa šo ieeju savu karaspēku un ar to noteikti veicina pretinieka
pārvarēšanu minētā nocietinātā vietā;
22) kurš,
tehniskus darbus izvedot, atrazdamies tiešā ienaidnieka pozīciju tuvumā,
pretiniekam mēģinot šos darbus ar uzbrukumu pārtraukt,
nicinādams acīm redzamas nāves briesmas, paliek savā
vietā un, neatlaidīgi darbu turpinādams, izved to līdz
galam;
23) kurš, uzbrukuma laikā ar
spridzināmo līdzekļu palīdzību vai kā
citādi, zem tiešas pretinieka uguns darbojoties, atbrīvo ceļu
strauji uzbrūkošām dalām, noārdot ceļā esošos
šķēršļus, kā atsevišķas sienas, dzelzs žogus,
mākslīgus kavēkļus utt., dodams ar to iespēju
ieņemt pretinieka apcietinājumu, atvieglina uzbrukuma sekmīgu
izvešanu;
24) kurš,
pārejot pār upi, kuru aizstāv pretinieks, pirmais
nokļūst viņā pusē un, tur turēdamies, atvieglina
citām daļām upes pāriešanu;
25) kurš, personīgi
vadīdams jātnieku vai citu kādu karaspēka daļu,
kritiskā kaujas brīdī sevi upurējot, izglābj ar to
citas daļas vai arī ar to noteikti palīdz pie nepārprotamu
kaujas panākumu iegūšanas, vai ari iznīcina pretinieka
spēku, ne mazāku par paša, vai ari iegūst darbojošos lielgabalus
un ložmetējus;
26) kurš
ar drošsirdīgu un pašaizliedzīgu darbību pretinieka spēka
rajonā vai aizmugurē rada apjukumu un paniku lielākās
pretinieka karaspēka daļās un ar to noteikti sekmē
savējo vispārējus panākumus;
27) kurš,
tiešām briesmām draudot, zem stipras un intensīvas pretinieka
uguns nodibina vai arī atjauno pārtrauktos sakarus starp divām
kopēju operāciju ziņā saistītām nodaļām
vai karaspēka grupām;
28) kurš,
upurējot sevi, izglābj no ienaidnieka rokām svarīgus kara
noslēpumus, iegūst tādus no ienaidnieka vai ari izglābj
karavadoņus vai armijai nepieciešami vajadzīgās personas,
tās atsvabinādams no gūsta;
29) kurš
pa kaujas laiku uzbrukuma gadījumā ar dalu, ne lielāku par bataljonu
vai eskadronu, ar savu attapību un drošsirdību izraujas caur
stiprāka pretinieka fronti un, uzbrūkot pretiniekam no sāniem vai
ari ieņemot pretinieka svarīgus satiksmes punktus, sajauc
kārtīgu kaujas vadīšanu pretinieka pusē, un,
aizkavējot pretiniekam piesūtīt palīga spēkus, uz
kaujas līnijas veicina kaujas panākumus;
30) kurš
kaujas sastrēguma gadījumā un jukām izceļoties
savējo daļā ar drošsirdīgu uzstāšanos un ar
jātnieku vai strēlnieku dalu izved uzbrukumu pret ienaidnieku
līdz tuvcīņai un, viņu atsviez-dams atpakaļ, dod
savējo karaspēka daļām iespēju sakārtoties;
31) kurš, izsūtīts no
priekšniecības vai arī devies uz paša ierosmi uz
stratēģiski svarīgu vietu, kura atrodas lielākā
attālumā no galveniem spēkiem, piemēram, šaurumu
ieņemot, un to neatlaidīgā un nesamērīgā
cīņā, drošsirdību izcilus izrādot,
aizstāvēdams, veicina pretinieka satriekšanu vai savējo
izglābšanu no spaidīga vai draudoša stāvokļa;
32) kurš, zem stipras ienaidnieka
uguns atrodoties ar mazāku lielgabalu skaitu nekā pretiniekam, ar
attapīgu rīcību pilnīgi saista pie sevis pretinieka
artilērijas darbību, tā kavēdams viņu darboties pret
savējo kājniekiem, vai ari ar mākslīgi, veikli un
kārtīgi vadītu pretinieka artilērijas apšaudīšanu to
piespiež klusēt, līdz pašu kājnieki un jātnieki veiktu savu
uzdevumu, netiekot kavēti savā darbībā no pretinieka
artilērijas uguns;
33) kurš,
savējo spēkiem uz priekšu virzoties pa kādu šaurumu starp ezeru
vai pār tiltu, pirmais uzstāda savu artilēriju vai
ložmetējus un zem stipras un tiešas šauteņu, ložmetēju vai artilēri-
jās uguns ar intensīvu uguni
apklusina pretinieka artilērijas vai ložmetēju darbību, radot ar
to iespēju savējo karaspēka daļai ieņemt
kārtīgi šauruma jeb spraugas priekšlauku, sakārtoties un pāriet
uzbrukumā:
34) kurš. šaurumu vai spraugu aizstāvēdams, zem stipras
pretinieka uguns ar artilērijas vai ložmetēju palīdzību
aptur pretinieka uzmākšanos tik ilgi, ka iespējams paša
karaspēka daļām kārtīgi atkāpties aiz šauruma un
nostiprināt sev pozīcijas;
35) kurš. artilērijas grupu vadot, zem tiešas un stipras
pretinieka uguns, izvirzīdamies uz priekšu kopā ar saviem
uzbrucējiem kājniekiem un ar savu intensīvu un kārtīgu
uguni pretinieku satriekdams, devis savējo karaspēka daļai iespēju
ieņemt pretinieka pozīciju un tanī nostiprināties;
36) kurš,
līdz pēdējam šāvienam un līdz pēdējai
iespējai gatavs sevi upurēt, apšauda tiešā tuvumā
pienākušus uzbrucējus pretinieka kājniekus vai jātniekus,
dodot tā iespēju savējiem sakārtoties vai
kārtībā atkāpties;
37) kurš,
pavadot uzbrukumā ejošos kājniekus līdz viņu tiešai
cīņai ar pretinieku, pierādījis ar savas, kājniekiem
sekojošas artilērijas darbību tiešu un nepārprotamu uzbrukuma
izdošanos;
38) kurš
savējo krastā zem stipras pretinieka kuģu artilērijas uguns
aizsardzības malā izcelto ienaidnieka desantu ne tikai atsit ar
viņam uzticētās artilērijas teicami vadīto uguni, bet
arī caur to pārtrauc visu ienaidnieka pasākumu;
39) kurš. zem tiešas un stipras ienaidnieka uguns atrodoties, bateriju
vai bateriju grupu vadot, ar savas artilērijas uguni nogremdē
ienaidnieka bruņotu kaujas kuģi;
40) kurš,
pa kaujas laiku atrodoties izcilus briesmās priekšējā
artilērijas novērotavā zem stipras un intensīvas pretinieka
uguns, dod kārtīgus un pareizus aizrādījumus savējo
artilērijas uguns koriģēšanai, dodot tā iespēju
ienaidnieku galīgi sakaut;
41) kurš. nāves briesmas neievērojot, devies ienaidnieka
nometnē un. uzķerdams viņa rakstisko,
telefona, telegrāfa vai citu kādu sazināšanās veidu vai
arī pārtraukdams viņam kārtīgu sazināšanās
iespēju, tā padarot pretiniekam neiespējamu kārtīgu
karaspēka vadību, sekmē savējo panākumus pie pretinieka
pārvarēšanas;
42) kurš
pēc pretinieka pozīcijas svarīga punkta ieņemšanas,
uzbrucēju priekšgalā atrodoties, uz ieņemtā punkta
nostiprinās un to notur, nodibinot un uzturot sakarus ar augstāku vadību
līdz palīgu spēku pienākšanai vai līdz pavēlei
atkāpties;
43) kurš. nāves briesmas neievērodams, zem tiešas un
intensīvas pretinieka uguns ar attapīgu rīcību izglābj
kareivju vai kara piederumu vilcienu, kas ceļā apturēts
ceļa vai ripojoša materiāla sabojāšanas pēc, un noved to
līdz noteiktam mērķim;
44) kurš,
vadot lidmašīnu vai gaisa kuģi. iznīcina
kaujas sacīkstē pretinieka lidmašīnu vai gaisa kuģi vai
arī piespiež tādu nolaisties un palikt zemē mūsējo
pusē;
45) kurš.
no pretinieka darbības radītas piepešas nāves briesmas
nievājot, gaisa kuģi (resp.. lidmašīnu) vadot, ar uguni vai
sprāgstvielām, vai arī citiem kādiem līdzekļiem
nodara redzamu postu pretinieka nometnē, noliktavām, satiksmes
iekārtai, apcietinājumiem, kuģiem vai ari kaujas
izšķirošā brīdī ar kādu no minētajiem
paņēmieniem saceļ apjukumu pretinieka karaspēkā un ar
to veicina savējo operāciju izvešanu:
46) kurš,
neskatoties uz nāves briesmām, ar mīnu palīdzību vai
citādi kā saposta vai padara kaujas nespējīgu pretinieka
bruņoto automobili, tanku vai bruņotu vilcienu, tā ka tas
krīt mūsējo rokās vai arī acīm redzot
padarīts galīgi nederīgs;
47) kurš. neskatoties uz nāves briesmām, zem stipras
pretinieka flotes vai krasta artilērijas uguns, personīgi darbus
vadot, atjauno mīnu aizsprostojumu vai tādu radītu un ar šo
aizkavē pretinieka karakuģu tuvošanos vai viņu izlaušanos,
uzspridzinot pretinieka kuģi:
48) kurš, neskatoties
uz ienaidnieka pretdarbības radītām nāves briesmām, ar
paškustošu vai aizsprostojamo mīnu palīdzību vai citādi
kā uzspridzina vai nogremdē pretinieka kaujas kuģi, branderi vai
svarīgu kara transportu, vai arī izved pie augšminētiem
apstākļiem tādu darbu, kura sekas būtu kāda pretinieka
kaujas kuģa, brandera vai svarīga transporta bojā iešana;
49) kurš,
nicinādams nāves briesmas, zem pretinieka uguns rada pretinieka
ūdeņos mīnu aizsprostojumu un ar to, ja vēlāk tas
pierādītos, pārtrauc pretinieka kara un citu kuģu iziešanu
jūrā vai kustēšanos pa upi. vai
arī iznīcina vai padara nederīgu pretinieka mīnu
aizsprostojumu, atbrīvodams savējo kuģiem izeju jūrā
vai kustēšanos pa upi;
50) kurš,
štāba priekšnieka amatu izpildot, nāves briesmas neievērojot,
ņem aktīvu dalību pretinieka tiešā izlūkošanā, uz
ievākto ziņu pamata sastāda operāciju plānu un, pie
operācijām kaujā piedalīdamies, sekmē spraustā
mērķa drošu sasniegšanu pēc priekšnieka apliecības;
51) kurš,
štāba priekšnieka vietu izpildot, kritiskā kaujas brīdī
savu dzīvību uz spēli liekot, sava priekšnieka uzdevumā vai
arī, nevarēdams no viņa īstā laikā dabūt
aizrādījumus, uz savu galvu ar drošsirdīgu uzņemšanos un
attapību izglābj no kritiska stāvokļa kaujā
dalību ņemošo karaspēka daļu, vedot to pie uzvaras;
52) kurš,
vadu vai citu kādu grupu komandējot vai uzņemot komandu kritušo
vai ievainoto virsnieku vietā, satur daļā kārtību un
izspiež ar viņu pretinieku no ierakuma vai no citas kādas
apcietinātas vietas;
53) kurš,
komandu vai grupu vadot, izsit pretinieku no apcietināta punkta;
54) kurš,
vadu komandējot vai arī atrodoties sargu dienestā
atsevišķā punktā, notur punktu un atsit pretinieku,
stiprumā ne mazāku par vienu rotu;
55) kurš, pēc savējo
virsnieku pazaudēšanas, pa kaujas laiku komandēšanu
uzņerndamies, satur vai atjauno ar drošsirdīgu un attapīgu uzstāšanos
kārtību rotā, eskadronā un baterijā vai komandā,
un nodibina izjukušos sakarus, notur viņu vajadzīgā vietā,
izrādīdams kārtīgu pretdarbību ienaidniekam;
56) kurš
pēc savējo virsnieku pazaudēšanas vai arī, atrodoties
patāli no sava priekšnieka, tuvcīņas gadījumā uz paša
ierosmi uzstāda ložmetēju tuvākā attālumā pret pretinieku
un ar tiešu un labi mērķētu uguni pabalsta savējo uzbrukumu
vai atgainu;
57) kurš,
būdams sekrētā (slēptuvē) par vecāko, atklāj
ienaidnieka uzmākšanos, laikā par to paziņo savējo
priekšniecībai un, neskatoties uz draudošām briesmām, turpinādams
pretinieku novērot, dod iespēju savējiem gūt drošus
panākumus;
58) kurš
zem tiešas un stipras pretinieka uguns, pie telegrāfa, telefona vai
signalizācijas darbiem strādādams un komandu vai grupu
vadīdams pa kaujas laiku, nicinādams nāves briesmas,
neatlaidīgi uztur kārtībā sakaru līdzekļus
savā karaspēka daļā un tā dod iespēju
kārtīgi vadīt darbību un gūt galīgus
panākumus, izsargājot tos no neizbēgamas satriekšanas;
59) kurš. būdams grūti ievainots, paliek kaujas laukā
vai atgriežas no pārsienamās vietas pilnā apbruņojumā
un ņem tālāku dalību kaujā;
60) kurš
zem tiešas vai stipras pretinieka uguns pašaizliedzīgi nodzēš
sprāgstvielu vai munīcijas noliktavas tuvumā izcēlušos
ugunsgrēku.
11. Neatkarīgi no 10. pantā minētiem gadījumiem Kara ordeni var
piešķirt tam:
a) kurš uz
savu ierosmi un atbildību izdara tādu varoņdarbu, kas ar
izšķirošu iespaidu uz kaujas gaitu ved savējo sauszemes
karaspēku vai floti pie uzvaras;
b) kurš,
nevarēdams pēc sīvas
cīņas tālāk turēties, ar nolūku nepadoties
pretiniekam uzspridzina apcietinājumu, iznīcina nocietinātu
būvi vai citu kādu atbalsta punktu, vai kuģi, pie tam pats sekodams
varoņnāvē: un vispārīgi tas, kurš ar savu
varoņnāvi iezīmē tēviļ'as vēsturē
slavenu varoņdarbu.
12. Varoņdarbus, kurus
jūrnieki veic uz sauszemes, apbalvo pēc Kara ordeņa
statūtiem, kuri attiecas uz sauszemes karaspēka darbību.
13. Latvijas karavīriem, kuri
atrodas sabiedroto armijās, var piešķirt Kara ordeni par izcilus
nopelniem karā uz augšā minēto
noteikumu pamatiem.
14. Katru Latvijas karavīru var
apbalvot par statūtos paredzētiem varoņdarbiem, bet nevienam
karavīram nav tiesības prasīt, lai viņam piešķirtu
Kara ordeni.
III.
Kādā kārtībā Lāčplēša Kara ordenis
piešķirams.
15. Ja kāds karavīrs ar
savu varonību pelnījis, ka viņam piešķir Kara ordeņa
nozīmes, viņa daļas priekšnieks vai
tā vietnieks ziņo par to ar rakstu savai kaujas priekšniecībai,
zem kuras vadības karavīrs izdarījis apbalvošanas cienīgu
varoņdarbu.
Piezīme. Ja
varoņdarbu izdarījušā kaujas priekšnieks kritis vai ievainojuma dēļ atstājis
savu daļu, tad karavīram ir tiesība paziņot par savu
izcilus darbu nākošam augstākam priekšniekam.
16. Stādot priekšā
apbalvošanai, katra priekšnieka pienākums ir pilnīgi
pārliecināties, vai apbalvošanai priekšā stādāmais
patiesi veicis ordeņa statūtos paredzētu varoņdarbu, par
kuru var piešķirt Kara ordeņa nozīmi. Vispusīgi
pārliecinājies par tiešām veikto varoņdarbu, priekšnieks,
klātpieliekot attiecīgus pierādījumus, pamatīgi to
attēlo un piezīmē: ar kādu
karaspēka daļu, kādā sastāvā un stiprumā,
zem kā vadības, kur un kad minētais varoņdarbs ticis
veikts, kā arī to, kādi un cik lieli ieguvumi kara piederumos un
gūstekņos nākuši mūsējo rokās un kam viņi
nodoti.
17. Ja skaidri redzams, ka
iesniegums dēļ
apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi pilnīgi nepamatots, tad tas
stingri sodāms pēc likumiem.
18. Iesniegumi dēļ
apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi izdarāmi no tiešā kaujas
priekšnieka nekavējoties pēc veiktā izcilus varoņdarba un
vispārīgi, parastos apstākļos, ne vēlāk kā
divus mēnešus pēc varoņdarba izdarīšanas.
Izņēmumi pielaižami tikai sevišķi svarīgos un pamatotos gadījumos.
19. Priekšā stādījums
par Kara ordeņa kavaliera goda piešķiršanu kaujas priekšniecība
pakāpeniski virza līdz kara ministram.
Iesniegumus dēļ
apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi nodod sasauktai Kara ordeņa
domei izspriešanai.
20. Apbalvojumu atzīst par
piespriežamu, ja ne mazāk par desmit locekļu
no domes sastāva atrod iesniegumu par pareizu un ordeņa
statūtiem piemērotu.
21. Apspriedusi iesniegumus, dome
taisa savus lēmumus, kuri ir galīgi.
Piezīme. Dome var pieprasīt
vajadzības gadījumā papildu datus. Atraidīšanas
gadījumā var atjanot priekšā stādīšanu dēļ
apbalvošanas tikai tad, ja radušies jauni un noteikti fakti, kuri runā
apbalvošanai par labu.
22. Latvijas armijas karavīrus
ieskaita par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, izsludinot
tos ar pavēli pa armiju, kā arī ar pavēlēm
attiecīgās daļās, pie kurām piederējis un pieder apbalvotais.
23. Lāčplēša Kara ordeņa
nozīmes svinīgi pasniedzot, apbalvotam dod
arī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera apliecības
rakstu, kuai parakstījis ordeņa domes priekšsēdētājs
un kara ministrs, klātpieliekot ordeņa zīmogu.
24. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieru matrikulu un arī visu
sarakstīšanos ordeņa lietās ved ordeņa dome, kuras
darbvedība atrodas Valsts prezidenta sekretariātā.
Kara ordeņa kavalieru
sarakstā atzīmē: kad un par kādu
varoņdarbu ordenis piešķirts, ieņemamā dienesta vietu un
pakāpi. Visas ziņas, kuras attiecas uz
pārmaiņām par apbalvotām personām, ievācamas no
attiecīgām iestādēm.
25. Apbalvošana ar Kara ordeņa
nozīmi un ieskaitīšana par Kara ordeņa
kavalieri notiek svinīgā kārtā: karaspēka
atsevišķās daļas, kurās ir apbalvojamie ar Kara ordeni,
izvedamas uz parādi. Apbalvojamos izsauc parādes frontes priekšā.
Pa apbalvošanas laiku orķestris spēlē svinīgu maršu un karaspēks atdod godu. Pēc
apbalvošanas karaspēks iet ceremoniālā maršā apbalvotiem
garām.
Piezīme 1. Apbalvošana uz kaujas lauka
izdarāma, tiklīdz tas iespējams.
Piezīme 2. Apbalvošanas
ceremonijas jāizdara ar vislielāko svinīgumu.
IV. Lāčplēša Kara
ordeņa tiesības un priekšrocības.
26. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem atļauts lietot Lāčplēša Kara
ordeņa nozīmi uz zīmogiem, papīriem u.c.
27. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem atļauts nēsāt karavīru
ietērpu, arī aktīvā dienestā neatrodoties, pēc
armijā pieņemta un pastāvoša parauga,
bet bez daļu vai iestāžu nozīmēm. Kā ietērpa
valkāšanas, tā noliegšanas ziņā viņi padoti likumam
par atvaļināto karavīru tiesību valkāt karavīru
ietērpu.
28. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem par viņiem piešķirtām Kara ordeņa
nozīmēm nav jāmaksā nekāds atlīdzinājums.
29. Visi Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri ievedami sarakstos pēc ordeņa nozīmes
iegūšanas laika un pēc šķiras.
30. Pie iecelšanām
atbildīgos amatos armijā un flotē
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem dodama priekšroka pie
citādi vienlīdzīgiem kandidātiem.
31. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem, ari aktīvā dienestā neatrodoties,
sniedz par velti ārsta palīdzību pēc tiem noteikumiem, kuri
attiecināmi uz aktīvās armijas karavīriem.
32. Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieriem dodams divkārtīgs atvaļinājums samērā
ar normētiem parastiem un vispārējiem
kārtējiem atvaļinājumiem.
33. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem jādod priekšrocība, iegūstot
tālāku militāru izglītību.
Ordeņa kavalieru bērni
visās valsts mācības iestādēs atsvabināmi no
mācības maksas pēc šo iestāžu attiecīgo padomju
lēmumiem.
34. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieriem tiesība, uzrādot savu ordeņa
apliecību un personības dokumentus, braukt
pa valsts dzelzceļiem par puscenu, bet, atrodoties karavīru
ietērpā, - pēc aktīvā dienesta noteikumiem. Tuvākus noteikumus izdod satiksmes ministrs.
35. Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieru mirstīgās atliekas pavada, kur tas iespējams, ar militāru godu.
36. Izņēmuma
gadījumos ordeņa dome ar 2/3 balsu vairākumu var noliegt
nēsāt ordeņa nozīmes.
Kam ar tiesas spriedumu ordenis
atņemts, tas zaudē arī ar šo ordeni
saistītās tiesības. Atņemtās ordeņa nozīmes
līdz ar to dokumentiem un sprieduma norakstu
piesūtāmas ordeņa domei; tāpat jārīkojas tanīs
gadījumos, kad dome noliedz šīs nozīmes nēsāt. Ordeni neatņem virsniekam, piespriežot degradējumu par
kareivi.
Piezīme. Arestētie
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri apcietinājuma
laikā ordeņa nozīmes nodod tai
amatpersonai, kura paraksta lēmumu par apcietināšanu, vai
ieslodzījuma vietas priekšniekam.
Satversmes Sapulces 1920. g. 18. septembra Likums
par šā Kara ordeņa statūtiem.
Saeimā pieņemtie un Valsts
prezidenta 1927. g. 22. martā izsludinātie
Pārgrozījumi un papildinājumi Lāčplēša Kara
ordeņa statūtos.