L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/588: Teodors Jauntirāns

LKOK nr.3/588

Jauntirāns, Teodors


Virsleitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1897. g. 12. februāri Skujenes pagastā.

+ 1952. g. 15. janvārī Hamburg, Vācijā.

[]

Apbalvots par 1920. g. 28. maija cīņu pie Katņiku ciema Latgalē.





LKO 
DZK2 

JAUNTIRĀNS TEODORS Pētera dēls
5. Cēsu kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 13. febr. Skujenes pag. Beidzis Cēsu pilsētas skolu.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1916. g. febr., ieskaitīts 11. rezerves pulkā Tērbatā, pēc tam pārvietots uz 5. Zemgales latv. strēln. pulku. 1917. g. aug. beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu. Tālāk dienējis Rezerves latv. strēln. pulkā Tērbatā, līdz to ieņēma vācu karaspēks.

Latvijas armjā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 25. nov. Rīgas 1. apsardzības rotā. Ienākot lieliniekiem, palicis Rīgā. 1919. g. 28. jūn. atkārtoti ieskaitīts armijā, 2. Cēsu kājn. pulkā. Tā rindās cīnījies pret vāciešiem pie Rīgas. Vēlāk piedalījies kaujās pret bermontiešiem. No 1920. g. sākuma līdz miera noslēgšanai ar Padomju Krieviju, dienestā Latgalē, vada un rotas komandieris.

1920. g. maija naktī kā vada komandieris J. brīvprātīgi devās izlūkos un ieņēma stipri nocietināto Katņiku sādžu Zilupes raj., sagūstīja pretinieka rotas komandieri, ieguva trofejas.
Ievērojamus panākumus guva arī nakts izlūkgājienā 8-9. jūn., izsizdams ienaidnieku no Novoselku sādžas un ieņemdams pāreju pār Isas upi, pa kuru mūsu izlūki atgriezās ar bagātīgu laupījumu.

Turpinājis dienestu arī pēc brīvības cīņām, vada un rotas komandieris, pulka tiesas loceklis. No 1922. g. okt. mīnmetēju komandas priekšnieks.

Atvaļināts 1929. g. Dzīvojis Liepas pag., grāmatveža palīgs Liepas pag. krājaizdevu kasē. Vēlāk bataljona komandieris 10. Cēsu aizsargu pulkā.

2. pasaules kara laikā latv. leģiona 15. divīzijas 32. grenadieru pulka 1. bataljona 3. rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Narvas. 1944. g. apbalv. ar Dzelzs krusta 1. pak. Kara beigās kritis gūstā Beļģijā. Palicis turpat uz dzīvi, vēlāk pārcēlies uz Vāciju, kur 1952. g. 15. janv. Hamburgā miris.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :