L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/461: Alberts Alfrēds Kleinbergs

LKOK nr.3/461

Kleinbergs, Alberts Alfrēds


Kapteinis 2. Ventspils kājnieku pulkā.


* 1891. g. 13. februārī Dobeles pagastā.

+ 1966. g. 13. jūnijā Talsos.

[Apbedīts Talsos, Antiņu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 11. janvāra cīņām pret ienaidnieka pārspēku pie Ugorņiku ciema Latgalē.

1935. g. 2. martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules karā no 1942. g. 21. augusta cīnījās latviešu policijas kaujas vienībās kā bataljona komandieris. No 1944. g. februāra 3. Cēsu policijas pulka komandieris. Palika Kurzemē, kur krita padomju gūstā. Atgriezās Latvijā.



LKO  TZO  VIES 

KLEINBERGS ALBERTS Kārļa dēls
2. Ventspils kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 13. febr. Dobeles pag. Rešņos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies privātā vidusskolā, izturējis valsts eksāmenus. Dzīvojis Dobelē, rakstvedis.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. dec., 1916. g. beidzis Dušetas praporščiku skolu Kaukāzā. 1917. g. sākumā ieskaitīts 678. Šeksnas kājn. pulkā Rietumu frontē. Piedalījies kaujās līdz krievu armijas sabrukumam.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 9. dec. Rīgā, Neatkarības rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Lielauces, Lēnes muižas un Skrundas. Pēc armijas pārorganizēšanas, rotas komandieris 2. Ventspils kājn. pulkā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā, ar savu rotu kā pirmais no pulka iegājis Rēzeknē.

1920. g. 11. janv. Latgalē kaujā pie Uborņiku sādžas K. atsita Sarkanās armijas 472. pulka uzbrukumu, pēc tam straujā pretuzbrukumā salauza ienaidnieka pretošanos un padzina to, turklāt sagūstīja lielinieku pulka komandieri, tā adjutantu, daudzus kareivjus, ieguva svarīgus dokumentus.

Pēc brīvības cīņām rotas komandieris savā pulkā.

Atvaļināts 1923. g. janv. Lauksaimnieks tēva mājās. 1924. g. 10. dec. atgriezies armijā 12. Bauskas kājn. pulkā. 1927. g. beidzis virsnieku kursus. 1928. g. maijā iecelts par 4. Zemgales divīzijas ložmetēju instruktoru rotas komandieri. Apbalv. ar TZO V šķ.

1940. g. jūl. pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku, bataljona komandieris. 18. okt. atvaļināts. No 1942. g. 279. latv. policijas bataljona komandieris, no 1943. g. aug. Rīgas policijas pulka 2. bataljona komandieris. 1944.-1945. g. strādājis Talsu policijā. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. g. arestēts. No apcietinājuma atgriezies 1956. g., dzīvojis Talsos. Miris 1966. g. 13. jūn. Apbedīts Talsos, Antiņu kapos.

Papildinformācija:

LK 1939(281): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :