LKOK nr.3/342

Mateuss-Mateus, Konstantīns

Virsleitnants Cēsu rotā.


* 1895. g. 24. aprīlī Smiltenē (Pleskavā).

+ 1941. g. 20. jūnijā NKVD nošauts Rīgā. Līķis nav atrasts.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 3. martā pie Gravenieku un Spales mājām, Skrundas rajonā.

1919. g. 22. maijā paaugstināts par kapteini, 1924. g. 18. novembri par pulkvedi-leitnantu un 1936. g. 1. oktobrī par pulkvedi.

1941. g. 21. janvārī apcietināts. Turēts Rīgas Centrālcietumā. Marta mēnesī tiesāts un piespriests nāves sods.

MATEUSS KONSTANTĪNS Pētera dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 24. apr. Pleskavā lielgruntnieka ģimenē.

1914. g. beidzis Jaroslavļas hidrotehnisko skolu un iesaukts Krievu armijā. 1916. g. beidzis Alekseja karaskolu Maskavā. Turpinājis dienestu 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Piedalījies Ziemassvētku un janvāra kaujās, arī cīņās 1917. g. aug. pie Olaines. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. 1917. g. okt. pulku atstājis, ieradies Vitebskā, kur tā paša gada dec. veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.

Latvijas armijā iestājies 1918. g. 25. nov., kopā ar Cēsu rotu piedalījies kaujās Kurzemē. 1919. g. 9. martā iecelts par Saldus pilsētas un apr. komandantu. Piedalījies vairāku lielinieku organizāciju un aizmugures partizānu grupu iznīcināšanā. Saformējis Saldū brīvprātīgo rotu un jātnieku eskadronu. Aug. ar šīm vienībām iedalīts 9. Rēzeknes kājn. pulkā, paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija.

1919. g. 3. martā uzbrukumā Skrundas Jaunmuižai M., neskatoties uz ienaidnieka krustuguni, savas nodaļas priekšgalā varonīgi uzbruka skaitliski daudz lielākiem pretinieku spēkiem, piespieda tos bēgt un izglāba visu rotu no ļoti bīstama stāvokļa, tā sekmēdams mūsu uzbrukumu.

9. Rēzeknes kājn. pulka rindās piedalījies kaujās pret bermontiešiem Pārdaugavā un Jūrmalā. Iecelts par Jelgavas pilsētas komandantu, vēlāk par Daugavgrīvas mācību bataljona komandieri. 1920. g. ieskaitīts Latgales partizānu pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

Pēc brīvības cīņām dienējis robežsardzē 7. Siguldas kājn. pulkā. Vecgulbenes garnizona priekšnieks. 1924. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1925. g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku, bataljona komandieris, vēlāk saimniecības daļas priekšnieks. 30. gadu beigās karaskolas priekšnieks, pulkvedis. Apbalv. ar TZO, Viestura ordeni.

1941. g. 21. janv. apcietināts. 1941. g. 12. apr. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls piesprieda M. nāvessodu. Spriedums izpildīts 1941. g. 20. jūnijā.