LKOK nr.3/2063

Meierovics, Zigfrīds Anna

Kareivis Studentu bataljonā.


* 1887. g. 6. februārī Durbes miestā.

+ 1925. g. 22. augustā autokatastrofā uz Tukuma-Brizules ceļa.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par to, ka 1919. gada augustā un novembri apmeklēja pozīcijas, kur teica patriotiskas runas. Novembrī piedalījās cīņās Daugavas krastā. Viņa darbība cēla karavīru kaujas spējas.

Paaugstināts par leitnantu. Pirmais Latvijas valsts ārlietu ministrs. Bijis divas reizes Ministru prezidents un pēc tam līdz savai nāvei ārlietu ministrs.

MEIEROVICS ZIGFRĪDS ANNA
Studentu bataljona kareivis, Latvijas ārlietu ministrs.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1887. g. 6. febr. Durbes miestā, ārsta ģimenē.

Mācījies Kabiles pagastskolā, 1905. g. beidzis Tukuma pilsētas skolu, 1907. g. Mironova komercskolu Rīgā. 1907.-1914. g. studējis RPI Tirdzniecības nodaļā, vienlaicīgi strādājis par skolotāju V. Olava komercskolā (1909-1915. g.). 1910.-1911. g. apdrošināšanas sabiedrības "Jakor" inspektors, 1911-1915. g. Rīgas lauksaimn. centrālbiedrības savstarpējās kredītbiedrības direktors rīkotājs. 1915. g. Maskavas Tautas bankas ierēdnis. Maskavas Šaņavska Tautas universitātes lektors. Latv. bēgļu centrālkomitejas kultūras biroja vadītājs. 1916. g. maijā - 1917. g. martā Viskrievijas pilsētu savienības Baltijas frontes pārtikas nodaļas vadītājs Rēzeknē.

1917. g. martā ievēlēts Vidzemes pagaidu Zemes padomē, vadījis finanšu nodaļu. Vidzemes gub. Zemes komitejas priekšnieks. No 1917. g. Latv. pagaidu nacionālās padomes loceklis, tās ārlietu nodaļas vadītājs, no 1918. g. jūl. Latv. pagaidu nacionālās padomes pilnvarotais pie Lielbritānijas valdības. 1918. g. 19. nov. - 1924. g. janv. Latvijas pirmais ārlietu ministrs.

Ar LKOIII šķ. apbalv. par to, ka 1919. g. aug., vairākkārt apmeklēdams kaujas līniju Austrumu frontē, ar patriotiskiem uzmundrinājumiem cēla karavīros sajūsmu, bet vēsturiskajās okt. dienās brīvprātīgi iestājās Studentu bataljonā, vairākas reizes tieši piedalījās karadarbībā Daugavas krastā, ar savu drošsirdīgo ierašanos stratēģiski svarīgākajās vietās un uzmundrinošo uzstāšanos iedvesa karavīros kaujas sparu.

1921. g. jūn. - 1923. g. janv., 1923. g. jūn. - 1924. g. janv. Latvijas ministru prezidents. Latvijas Tautas Padomes, Satversmes Sapulces un 1. saeimas loceklis. Apbalv. ar TZO I šķ,. Somijas Baltās Rozes, Svētā Krēsla, Svētā Silvestra I šķ., "Polonia Restituta", Ungārijas Sarkanā Krusta ordeņiem, Francijas "Croix de Guerre" (Francijas Kara krustu ar palmu).

Gājis bojā autokatastrofā 1925. g. 22. aug. Tukuma apr. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Ziegfrieds Anna Meierovics (Välisminister) apbalvots ar Vabadusrist III-1 šķ. (20.02.1925).