LKOK nr.3/485

Muižulis, Augusts

Pulkvedis-leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1893. g. 17. jūlijā Slokas pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 29. jūnijā. Pēc vācu armijas ienākšanas 1941. g. jūlijā atrasts Rīgas Centrālcietuma masu kapā.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 9. oktobra kauju pie Torņakalna.



1941. gadā NKVD apcietināts.

MUIŽULIS AUGUSTS Jēkaba dēls
4. Valmieras kājn. pulka pulkvedis-leit-nants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 17. jūl. Slokas pag. Lapmežciemā. Beidzis pilsētas skolu, mērnieku kursus. Mērnieka palīgs Voronežas zemes ierīcības komisijā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. nov., beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu un nosūtīts uz 7. Bauskas latv. strēln. bataljonu. Piedalījies kaujās. 1916. g. 3. jūl. pie Ķekavas ievainots, sept. atgriezies ierindā. Iecelts par rotas komandieri. 1917. g. janv. pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. g. aug. nozīmēts par rotas komandieri Rezerves latv. strēln. pulkā. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura zobenu. Paaugst. par štabskapitānu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 13. jūn., no 20. jūn. bataljona komandieris. Piedalījies visās kaujās Ziemeļvidzemē, pēc tam Rīgas aizstāvēšanā un Latgales atbrīvošanā. Par varonību kaujās pie Līvāniem 1919. g. 1. sept. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 9. okt. kaujā pie Torņakalna M. ar savu bataljonu pēc paša ierosmes ieņēma Bauskas šoseju, dzelzceļu un Akmeņu ielu, sedza mūsējo atkāpšanos pāri Daugavai, ar spēcīgu uguni aizturēja vācu triecienus un noturēja tiltu līdz mūsu spēku pāriešanai Daugavas labajā krastā; tikai pēc tam atkāpās kā viens no pēdējiem un steigšus ieņēma pozīcijas Daugavas krastā.

1920. g. 17. jūn. pārvietots uz Apsardzības ministriju. Iecelts par Cēsu apr. un pilsētas komandantu. Aug. pārvietots tādā pašā amatā uz Jēkabpils apr. 1922. g. apr. iecelts par Rīgas kara apr. priekšnieka palīgu. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. 1929. g. sept. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba administratīvās nodaļas adjutantu. Neatkarības pēdējos gados Aizputes-Kuldīgas kara apr. priekšnieks. Apbalv. ar TZO IV šķ. Piešķirta jaunsaimn. Pļaviņu pag., lielākas peldu iestādes īpašnieks Bulduros.

1941. g. apcietināts un 29. jūn. Rīgas Centrālcietumā nošauts. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Papildinformācija:

T 1941(17): Nāves paziņojums.