LKOK nr.3/789

Ozols, Jānis Edgars

Kapteinis 1. latviešu atsevišķā brigādē.


* 1887. g. 25. jūnijā Saikavas pagastā.

+ 1946. g. 26. novembrī

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 5. martā pie Jaunās muižas un 22. maijā pie Rīgas atbrīvošanas.

Paaugstināts par pulkvedi.

1946. g. februārī bija apcietināts, bet tā paša gada jūnijā atbrivots.

OZOLS JĀNIS EDGARS Jāņa dēls
Kalpaka bataljona un 1. latv. atsevišķās brigādes kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1887. g. 25. jūl. Saikavas pag. skolotāja ģimenē. Beidzis Veļikije Luku reālskolu. Skolotājs.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., ieskaitīts Preobraženskas gvardes pulkā. 1915. g. janv. beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, nosūtīts uz fronti 191. Largo-Kagulas kājn. pulka sastāvā. Piedalījies kaujās Karpatos, rotas komandieris. Ticis ievainots, apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. 1915. g. sept. pārcelts uz 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonu, rotas komandieris, vēlāk sakaru komandas priekšnieks. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1917. g, janv. saindēts ar kaujas gāzēm, pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām, tad atgriezies Saikavā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Liepājas apsardzības rotā, jau nov. Madonā formējis vienību cīņai pret lieliniekiem. 1919. g. janv. pārcelts uz inženieru sapieru rotu, pēc tam sakaru nodaļas priekšnieks Kalpaka bataljonā. Piedalījies visās brīvības cīņu kaujās no Ventas līdz Rīgai, iecelts par sakaru nodaļas priekšnieku Armijas virspavēlnieka štābā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 18. nov.

1919. g. 5. martā kaujā pie Skrundas Jaunmuižas, kad ienaidnieks draudēja apiet mūsu labo spārnu, O. niknā apšaudē pašaizliedzīgi piegādāja komandiera pavēles uz frontes līniju, tā sekmēdams ienaidnieka atsišanu. 22. maijā Rīgas atbrīvošanas kaujās, kad mūsu aizmugurē palikusī lielinieku grupa uzbruka artilērijas munīcijas transportam, O. sakārtoja kaujai viņa rīcībā esošos karavīrus un ar strauju triecienu uzbrucējus atsita, tā dodams iespēju munīcijas nepārtrauktai piegādei.

1921. g. iecelts par Armijas štāba Operatīvās daļas 2. nodaļas priekšnieku. 1927.g. beidzis virsnieku elektrotehniķu kursus, studējis LU Ķīmijas fakultātē. 1928. g. pārcelts uz Armijas apmācības daļu par gāzu lietu speciālistu. Pasīvās gaisa aizsardzības priekšnieks. Neatkarības pēdējos gados paaugst. par pulkvedi. Iekšlietu ministrijas Pasīvās gaisa aizsardzības pārvaldes priekšnieks. Apbalv. ar TZO IV šķ. 1940.-1941. g. jūn. strādājis tajā pašā amatā 24. teritoriālajā strēln. korpusā, tad atvaļināts.

1941.-1944. g. okt. Latvijas Gaisa aizsardzības biedrības priekšnieks. No 1944. g. beigām dzīvojis Rīgā, Latvijas Valsts bibliotēkas kara literatūras sektora vadītājs.

1946. g. 10. febr. apcietināts, ieslodzīts labošanas darbu nometnē Široklagā. 18. jūn. atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. Atgriezies Rīgā. Miris 1946. g. 26. nov.