L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/786: Alfrēds Paleja-Palejs

LKOK nr.3/786

Paleja-Palejs, Alfrēds


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1894. g. 3. septembrī Rīgā.

+ 1922. g. 20. novembrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Lielo kapu Ģertrūdes baznīcas nodalījumā.]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 10. aprīlī pie Asariem un Valtermuižas.





LKO 
SVAN 

PALEJS ALFRĒDS Friča dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 3. sept. Rīgā. Beidzis pilsētas ģimnāziju.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. 1916. g. maijā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā. Pēc tam dienējis Gallcijas frontē, no kurienes pēc paša vēlēšanās 1917. g. febr. ieradies 6. Tukuma latv. strēln. pulkā. Piedalījies aug. kaujās pie Ikšķiles, kritis vācu gūstā. Par šīm kaujām apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 17. dec., Neatkarības rotas sastāvā piedalījies kaujās Zemgalē. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par komandanta palīgu Borhovas (Atašienes) komandantūrā un turpinājis cīņas pret lieliniekiem.

1919. g. 10. apr., kad mūsu izlūki gājienā no Asariem uz Valtermuižu uzdūrās ienaidnieka nocietinājumu līnijai, P. brīvprātīgi uzņēmās nokļūt lielinieku aizmugurē, lai ievāktu vajadzīgās ziņas. Atgriešanās brīdī viņu piepeši no visām pusēm ielenca pretinieks, bet P. pret pārspēka uguni aizstāvējās tik ilgi, līdz piesteidzās pārējie izlūki, un tad kopā ar tiem izlauzās cauri aplencēju rindām. P. atnestās ziņas noderēja tālākajām kauju operācijām.

1919. g. nov. pārvietots uz 2. Vidzemes divīzijas papildu bataljonu. 1920. g. martā piekomandēts Armijas tehniskajai pārvaldei, kur ieņēmis automotociklu parka adjutanta u.c. pienākumus.

Pēc brīvības cīņām dienējis par nodaļas priekšnieku Tehniskajā pārvaldē, vēlāk Bruņošanās pārvaldē. 1922. g. sept. pārvietots uz Galveno artilērijas noliktavu. Miris 1922. g. 20. nov. Apbedīts Rīgā, Lielo kapu Gertrūdes baznīcas nodalījumā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :