LKOK nr.3/569

Pētersons, Arvīds

Virsleitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1897. g. 12. augustā Kārķu pagastā.

+ 1945. g. 2. martā Bruck, Sudeten, toreizējā Vācijā. Pārpelnots. Urna glabājas Bruck kapos.

[Apbedīts Briksas pilsētā Sudetijā.]

Apbalvots par ciņu 1919. g. 19. aprīlī pie Mencas tilta, Melnupes labajā krastā.

PĒTERSONS ARVĪDS Jūlija dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 12. aug. Kārķu pag. muižas pārvaldnieka ģimenē. Beidzis Valkas reālskolu.

1916. g. 1. febr. iestājies Pāvila karaskolā, pēc tās beigšanas ieskaitīts 19. Sibīrijas strēln. rezerves pulkā. 1917. g. 15. maijā pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latv. strēln. pulku. Tajā palicis līdz lielinieku apvērsumam, pēc tam kādu laiku dienējis 53. Volīnijas kazaku kājn. pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. martā Tērbatā; kopā ar 1. Valmieras kājn. pulku piedalījies Austrumvidzemes atbrīvošanā, pēc tam cīņās pret bermontiešiem un kaujās Latgalē. Paaugst. par kapteini, bijis ložmetēju vada un rotas komandieris.

1919. g. 19. apr. kaujā Melnupes krastā pie Saru muižas P., atrazdamies pie ložmetēja, līdz pēdējam šāvienam apšaudīja ļoti tuvu pienākušo pretinieku, kamēr mūsu spēki sakārtojās pretuzbrukumam. Pēc tam stājās rotas komandiera vietā un noturēja pozīcijas, izrādīdams sīvu pretestību.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1929. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Apbalv. ar TZO V šķ., Igaunijas Brīvības krusta II šķ. 3. pak. Piešķirta jaunsaimn, Lugažu pag.

2. pasaules kara beigās atradies Sudetijā. Miris ar insultu 1945. g. 2. martā. Apbedīts Briksas pilsētā Sudetijā.

Papildinformācija:

ET: Arvīds Pētersons (Kapten) apbalvots ar Vabadusrist II-3 šķ. (20.02.1925).