LKOK nr.3/35

Pētersons, Eduards

Seržants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 9. februārī Drabešu pagastā.

+ Kritis 1944. g. 18. septembrī kaujā pie Iecavas stacijas.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 22. novembrī pie Vecplatones muižas.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Cīnījies Latviešu leģionā.

PĒTERSONS EDUARDS Jēkaba dēls
6. Rīgas kājn. pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 9. febr. Drabešu pag. Kalna Nīgalēs. Izglītojies pagastkolā. apguvis namdara profesiju.

1916. g. 1. jūl. iestājies 5. Zemgales latv. strēln. bataljonā. Ieguvis jaunākā apakšvirsnieka pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. aug. Cēsīs. 6, Rīgas kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 18. nov. pie Iecavas ievainots, bet palicis ierindā. Paaugst. par seržantu.

1919. g. 22. nov. pie Vecplatones muižas kopā ar 8 kareivjiem P. brīvprātīgi devās izlūkos un, neskatoties uz niknu ložmetēju uguni, uzbruka bermontiešu nocietinājumiem, ieņēma tos, ieguva 2 ložmetējus un sagūstīja ievainotos vāciešus.

Piedalījies Latgales atbrīvošanā, kuras laikā paaugst. par vada pārzini. 1922. g. beidzis karaskolu, paaugst. par leitnantu. Vada komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā, virsleitnants. Neatkarības pēdējos gados sasniedzis kapteiņa pak. Piešķirta jaunsaimn. Drabešu pag.

2. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. 2. robežsargu pulkā, cīnījies frontē. Bijis arī 106. grenadieru pulka bataljona komandieris. Kritis kaujā pie Iecavas stacijas 1944. g. 18. sept.