LKOK nr.3/1041

Pētersons, Ervins

Kaŗa ierēdnis Atsevišķā (studentu) rotā.


* 1893. g. 11. septembrī Salaspils pagastā.

+ 1959. g. 22. aprīlī Geislingen, Vācijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 20. maija cīņu pie Piņķiem.

Pēc virsnieku kursu beigšanas pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā pakāpe Pulkvedis-leitnants. 1941. g. 11. martā repatriējās uz Vāciju. 2. pasaules karā no 1941. līdz 1945. gadam dienēja vācu armijā.

PĒTERSONS ERVĪNS Kārļa dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas kaprālis,

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 11. sept. Salaspils pag. Jaunzemjos. 1914. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, iestājies RPI.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. aug., dienējis 8. Sibīrijas sapieru bataljonā, tehniķis. No turienes pārvietots uz 7. Sibīrijas korpusa Inženieru pārvaldi. 1916. g. nov. uz 12. armijas Inženieru pārvaldi par vecāko tehniķi. Apbalv. ar Jura medaļu. 1918. g. janv. atvaļināts.

1918. g. 18. dec. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Par kauju nopelniem iecelts par Ložmetēju rotas nodaļas komandieri. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par leitnantu, skaitot no 1919. g. 22. maija.

1919. g. 22. maijā pie Piņķu baznīcas P. ar savu ložmetēju izvirzījās pirms mūsējo līnijas, spēcīgā ugunī uz klaja lauka uzstādīja ieroci un apšaudīja ienaidnieku. Tika smagi ievainots, taču nepārtrauca kauju, līdz mūsu rota izvērsās pretuzbrukumam un sagrāva pretinieku.

1924. g. beidzis virsnieku kursus, paaugst. par kapteini. Operatīvās nodaļas adjutants 3. Latgales divīzijas štābā. 1933. g. 17. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni, Igaunijas Ērgļa IV šķ. ordeni, Zviedrijas Šķēpa I šķ. bruņinieku krustu.

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Dzīvojis Vācijā, kur 1959. g. 22. apr. Seislingenes pilsētā miris.

Papildinformācija:

ET: Ervins Petersons (Armee staabist) apbalvots ar Kotkarist IV šķ. (04.08.1932)

LK 1939(41): Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķ.

LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa III šķ.