L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/590: Pēteris Pētersons

LKOK nr.3/590

Pētersons, Pēteris


Virsleitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1894. g. 10. novembrī Liepkalnes pagastā.

+ 1945. g. 28. novembrī Rīgā.

[Apglabāts Liepkalnes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 21. novembra cīņām pie Stembeku un Plāņu mājām pie Lielupes un par Frank-Sesavas ieņemšanu.





LKO 
SVAN  STAN 

PĒTERSONS PĒTERIS Jēkaba dēls
5. Cēsu kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 10. nov. Liepkalnes-Ozolu pag. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā, 3 semestrus studējis RPI.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. janv., dienējis 1. artilērijas rezerves divizionā Lugā. Tā paša gada okt. beidzis Pāvila karaskolu Pēterburgā, atstāts skolā par kursu vadītāju. 1917. g. janv. pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku Rietumu frontē. Piedalījies kaujās, apbalv. ar Annas II, III šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem. Ievainots un kontuzēts. 1917. g. aug. pārnācis uz latv. strēln. formējumiem. Līdz vācu okupācijai mācību komandas priekšnieks Rezerves latv. strēln. pulkā Valmierā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā. 1919. g. 8. janv. palicis Jelgavā. No jauna armijā iestājies 1919. g. sept. Kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Paaugst. par kapteini. 1920. g. dažādos amatos 2. Vidzemes divīzijas stābā.

1919. g. 21. nov. Zemgalē, kad pēc neveiksmīgiem nakts uzbrukumiem pie Garozas kroga 5. Cēsu kājn. pulkā bija iestājies apjukums un atslābums, P. ar savu rotu forsēja Lielupi, salauza ienaidnieka pretošanos, aizgāja 10 km tā aizmugurē un ieņēma Franksesavas muižu. Ar savu darbību deva bataljonam iespēju ieņemt stipri nocietināto Katrīnmuižu.

Atvaļināts 1920. g. nov. Iestājies Finanšu ministrijas Kredīta departamentā, revidents līdz 1926. g. Turpinājis tautsaimn. studijas LU. No 1929. g. vecākais grāmatvedis Latvijas Hipotēku bankā. Piešķirta jaunsaimn. Liepkalnes pag. Dzīvojis Rīgā, kur 1945. g. 28. nov. miris.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :