LKOK nr.3/296

Pļaviņš, Pēteris

Virsseržants 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1896. g. 29. februārī Krustpils pagastā.

+ 1976. g. 30. jūlijā Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Matīsa kapu Pāvila draudzes nodalījumā.]

Apbalvots par 1920. g. 29. janvāra cīņu pie Pikovas ciema Latgalē.

PĻAVIŅŠ PĒTERIS Andreja dēls
4. Valmieras kājn. pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 29. febr. Krustpils pag. zemkopja ģimenē.

1915. g. brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā, piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis vecākā unteroficiera pak.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 15. jūn. Pļaviņās, piedalījies visās 4. Valmieras kājn. pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1920. g. 29. janv. Latgalē pie Pikovas sādžas P. ar savu vadu atsita 100 cilvēku lielas lielinieku nodaļas uzbrukumu, nodarīdams tai smagus zaudējumus un saņemdams gūstekņus. Kad ienaidnieks ielenca sādžu no visām pusēm, ar saviem kareivjiem izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstājot nekādu kara laupījumu, un pievienojās savai rotai.

Atvaļināts 1921. g. 10. martā. Jaunsaimnieks Kursīšu pag. Kaktiņos, vēlāk dzīvojis Pļaviņās. 30. gados pārcēlies uz Jelgavu, dzelzceļnieks.

2. pasaules kara laikā cietumsargs Jelgavas cietumā. Pēc kara dzīvojis Rīgā, pēc tam pārcēlies uz Madonas raj.

No 1946. g. jūn. līdz 1947. g. sept. nacionālais partizāns. Tad apcietināts. 1949. g. 8. jūn. PSRS leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja P. uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-la). 1956. g. maijā sods samazināts uz 7 gadiem, tā paša gada jūn. atbrīvots no Angarlaga. 50. gadu beigās atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks velotrekā. Mūža nogalē dzīvojis pansionātā Rīgā. Miris 1976. g. 30. jūl. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Matīsa kapu Pāvila draudzes nodalījumā.