L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1615: Ferdinands Plikšs-Plikše

LKOK nr.3/1615

Plikšs-Plikše, Ferdinands


Kapteinis 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1896. g. 5. augustā Vārkavas pagastā

+ 1942. g. 6. septembrī Noriļlagā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 22. janvārī pie Kuļņevas stacijas.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.


LKO  TZO 

PLIKŠE FERDINANDS Ferdinanda dēls
1. Liepājas kājn. pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1896. g. 6. aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Dagdas pilsētas skolu, iestājies Pēterburgas komercinstitūta mērniecības nodaļā, ieguvis mērnieka tehniķa grādu.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 178. rezerves kājn. pulkā, kur beidzis mācību komandu. 267. kājn. pulka sastāvā nosūtīts uz fronti Vācijā. 1916. g, beidzis Irkutskas praporščiku skolu, atstāts tajā citu apmācīšanai. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā, Vācu okupācijas laikā policijas iercirkņa priekšnieks Andrupenes un Bukmuižas pag.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. dec. Rēzeknes partizānu nodaļā. Kopā ar to atkāpies uz Kurzemi. Liepājā iestājies kņaza Līvena nodaļā, ložmetēju rotas komandieris, piedalījies kaujās Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas ieskaitīts 1. Liepājas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē.

1920. g. 22. janv. Latgalē P. ar nelielu vienību, neskatoties uz ienaidnieka sīvo pretestību, ieņēma Kulņevas staciju un piespieda lielinieku bruņuvilcienu atkāpties. Pēc tam atbrīvoja arī tuvējās sādžas, kurās sagūstīja 26 sarkanarmiešus, ieguva ložmetēju u. c. trofejas.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Rotas komandieris 11. Dobeles kājn. pulkā. 1930. g. beidzis bataljona komandieru kursus. Neatkarības pēdējos gados dienējis 3. Jelgavas kājn. pulkā. Apbalv. ar TZO V šķ.

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1942. g. 5. sept. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja P. uz 10 gadiem. Miris 1942. g. 6. sept. Noriļlagā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :