|
|
LKOK nr.3/70
Priede, Jānis
Pulkvedis-leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.
* 1874. g. 16. augustā Vestienas pagastā,
+ 1969. g. 26. novembrī Boston, MA, ASV.
[]
Apbalvots par 1919. g. 21. janvāra cīņām Iecavas upes rajonā, pie Rīgas-Jelgavas šosejas, un Valdeķu pils ieņemšanu.
1923.g. 9. februārī paaugstināts par pulkvedi un 1930. g. 18. novembrī par ģenerāli. No 1925. g. 25. februāra līdz 1928. g. 25. novembrim Latgales divīzijas, no 1928. g. 25. novembra līdz 1929. g. 2. augustam Kurzemes divīzijas un no 1929. g. 30. novembra līdz 1930. g. 25. augustam Vidzemes divīzijas komandiera palīgs. Bijis L.k.o, domes loceklis un L.k.o.k. biedrības priekšnieks.
PRIEDE JĀNIS Jura dēls
6. Rīgas kājn. pulka pulkvedis-leitnants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1874. g. 4. aug. Vestienas pag. Izglītojies draudzes un apriņķa skolās.
Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1895. g. 115. Vjazmas kājn. pulkā, no kura komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 1899. g., pārcelts uz 116. Malojaroslavecas pulku Rīgā. 1905. g. piedalījies krievu-japāņu karā Mandžūrijā. 1. pasaules kara laikā cīnījies kaujās Austrumprūsijā un Lietuvas teritorijā. 1915. g. kontuzēts. Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem, paaugst. par kapitānu. 1915. g. febr. Augustovas mežos kritis vācu gūstā.
No gūsta atgriezies 1918. g. dec. un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, sevišķu uzdevumu virsnieks Apsardzības ministrijā. 1919. g. 7. nov. iecelts par bataljona komandieri 6. Rīgas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Pārdaugavā, Zemgalē un Latgales frontē. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.
1919. g. 21. nov. P. ar savu bataljonu pārrāva fronti Iecavas upes raj., vissvarīgākajā vietā pie Rīgas-Jelgavas šosejas un straujā triecienā ieņēma Valdekas pili, kur ieguva smago ložmetēju. Tālākā uzbrukuma laikā ieņēma Lielupes tiltus pie Jelgavas un staciju, nogrieza ienaidniekam atkāpšanās ceļu, guva bagātīgas trofejas.
1920. g. aug. - 1925. g. 6. Rīgas kājn. pulka komandieris. 1923. g. paaugst. par pulkvedi. 1925. g. iecelts par 3. Latgales, vēlāk 2. Vidzemes divīzijas komandiera palīgu, bijis Kara padomes un domes loceklis. Piešķirta jaunsaimn. Krimuldas pag. Apbalv. ar TZO.
Atvaļināts 1930. g. ģenerāļa pak. A/s "Apavi" valdes loceklis.
1944. g. kopā ar ģimeni devies uz Vāciju, kur 1947. g. Eslingenē atjaunojis LKOK biedrības darbību. Pēc tam emigrējis uz ASV. Līdz 1967. g. LKOK biedrības priekšsēdis. Korporācijas "Sidrabenia" goda filistrs. Miris 1969. g. 26. nov. Bostonā.
|