LKOK nr.3/284

Priedītis, Jānis Pētera dēls

Kara lidotājs, leitnants, Armijas aviācijas parka 1. nodaļas komandieris.


* 1897. g. 17. maijā Rīgā.

+ Nošauts 1941. g. 25. martā Centrālcietumā Rīgā.

[]

Apbalvots par ienaidnieka apšaudīšanu un darbību 1919. g. 15. oktobrī virs Daugavgrīvas cietokšņa.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1940. gada decembrī NKVD apcietināts.

PRIEDĪTIS JĀNIS Pētera dēls
Armijas aviācijas parka kara lidotājs, leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 17. maijā Rīgā. Izglītojies pilsētas amatniecības skolā.

Krievu armijā iestājies 1915. g. jūn., iedalīts 1. aviācijas rotā Petrogradā. Beidzis aviācijas kursus, pēc tam nosūtīts uz Maskavas aviācijas skolu. 1917. g. komandēts uz Franciju, kur beidzis Farmana, Nipora un Augstākās pilotāžas skolas, kļuvis par kara lidotāju. Gada beigās atgriezies Krievijā, paaugst. par vecāko apakšvirsnieku. Dienējis Sarkanās armijas aviācijā. 1919. g. 9. maijā Zemgalē aizlidojis pāri frontei pie vāciešiem.

1919. g. 28. jūn. no Līvena grupas pārskaitīts Latvijas armijas aviācijā. 5. aug. pirmais pacēlies virs Rīgas mūsu pirmajā lidmašīnā "Nipors-1". Brīvības cīņu laikā veicis vairākus gaisa uzbrukumus. 1919. g. paaugst. par virsleitnantu. 18. okt. iecelts par Armijas aviācijas parka 1. nodaļas komandieri.

1919. g. 15. okt. P. veica pusotras stundas ilgu lidojumu virs Daugavgrīvas cietokšņa tā apšaudes un ieņemšanas laikā un nometa uz ienaidnieku vairākas bumbas, izraisīdams apjukumu pretinieka rindās un veicinādams mūsu operācijas sekmes.

1922. g. beidzis virsnieku kursus, iznicinātāju eskadriļas komandieris. 1923. g. paaugst. par kapteini, 1926. g. par pulkvedi-leitnantu. Iecelts par Aviācijas pulka apmācības nozares priekšnieku. 1928. g. Aviācijas skolas priekšnieks. 1929. g. sept. nozīmēts par pulka saimn. daļas priekšnieku. Piešķirta dārzsaimn. Lielelejas muižā. Apbalv. ar TZO IV šķ., 1928. g. piešķirts Polijas kara lidotāja novērotāja goda nosaukums. 1936. g. atvaļināts.

1940. g. dec. apcietināts un notiesāts uz nāvi (kā pierādījums apsūdzībai kalpojis grāmatas "Mūsu Lāčplēši" teksts). Nošauts 1941. g. 25. martā Rīgas Centrālcietumā.

Papildinformācija:

LK 1939(125): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.