L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/578: Jānis Privka

LKOK nr.3/578

Privka, Jānis


Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1879. g. 15. decembrī Cēsīs.

+ 1941. g. 14. oktobrī izsūtījumā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 7. februārī pie Lēnas muižas.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Tālākais liktenis nav zināms.


LKO  TZO 

PRIVKA JĀNIS Ādama dēls
Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 15. dec. Cēsīs. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā. Pēc tam studējis ekonomiku Maskavas komercinstitūtā, strādājis privātā bankā "Union" Penzā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. aug., iedalīts 90. rezerves kājn. pulkā, kur beidzis mācību komandu. Pēc tam iedalīts 400. Karačevas kājn. pulkā, piedalījies kaujās Austrijas frontē. 1917. g. jūn. beidzis Kazaņas karaskolu un iedalīts 12. Sibīrijas rezerves strēln. pulkā Irkutskā. 1918. g. aug. atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Rīgā, piedalījies kaujās pie Lielauces, Skrundas.

1919. g. 7. febr. Kurzemē, kad 3 ienaidnieka rotas ieņēma Lēnes muižu, P. kopā ar dažiem kareivjiem pielavījās lielinieku tuvumā, ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetēju un piespieda lieliniekus atkāpties, pēc tam ieņēma muižu un noturēja to, līdz pienāca mūsu galvenie spēki. Zaudējis šīs pozīcijas, pretinieks bija spiests atiet aiz Ventas.

1919. g. 20. febr. iedalīts 1. rezerves rotā. Pēc tam dienējis Armijas štābā, transporta daļā. 18. jūl. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas izmeklēšanas tiesnesi. Bermontiešu uzbrukuma laikā brīvprātīgi piedalījies kaujās pie Jelgavas šosejas. 1921. g. okt. iecelts par kara prokurora palīgu, 1924. g. 1. sept. par Karatiesas locekli. 1925. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1931. g. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas pulku tiesas priekšsēdētāju. 1932. g. atvaļināts. Dzīvojis Rīgā. Apbalv. ar TZO IV šķ.

1941. g. 14. jūn. no Rīgas deportēts uz Krieviju. Miris 1941. g. 14. okt. izsūtījumā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :