LKOK nr.3/1982

Pūliņš, Nikolajs

Kareivis Cēsu rotā.


* 1901. g. 14. septembrī Talsos.

+ 1979. g. 23. martā Molnlycke, Zviedrijā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 7. februāri pie Lēnas muižas.

Pakāpeniski paaugstināts par seržantu.

PŪLIŅŠ NIKOLAJS Kārļa dēls
Cēsu rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1901. g. 14. sept. Talsos. Mācījies komercskolā.

1917. g. brīvprātīgi iestājies Rēveles Nāves bataljona jātnieku izlūkos. 1917. g. 5. okt. desanta uzbrukumā Monas salai ticis ievainots kājā, kritis vācu gūstā. No tā bēdzis 4 reizes, taču neveiksmīgi. 1918. g. 25. nov. atbrīvots un atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 3. dec., piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.

1919. g. 7. febr. Skrundas raj. kaujā pie Lēnes muižas, kad mūsu daļām draudēja ielenkums, P. ar vieglo ložmetēju niknā apšaudē izvirzījās ārpus mūsējo pozīcijām un apšaudīja pretinieku, noturēdams to uz vietas, līdz mūsu vienības atkāpās uz jaunām pozīcijām. Pēc tam atgriezās rotā, iznesdams līdzi arī ložmetēju.

Pēc Rīgas atbrīvošanas dienējis 2. Ventspils kājn. pulkā, vēlāk tehniķis Aviācijas grupā. Bermontiešu uzbrukuma laikā dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulka smago ložmetēju rotā. Par drošsirdību paaugst. par seržantu. Pulkā palicis līdz brīvības cīņu beigām.

1920. g. 10. martā atvaļināts. Sācis nodarboties ar lidmašīnu būvi. 1923. g. konstruējis un uzbūvējis divplāksni "Sprīdīte", ar kuru veicis demonstrācijas lidojumus. 1926. g. beidzis divvietīgas lidmašīnas "Ikars 3A" būvi. 1925. g. uzņemts kara aviācijas skolā, kur 1926. g. ieguvis lidotāja tiesības. P. pirmais ieguvis privātā lidotāja tiesības Latvijā, saņēmis starptautiskā lidotāja apliecību nr. 1. 1928. g. beidzis pirmā privātā aviācijas angāra būvi Latvijā. Piešķirta jaunsaimn. Cīravas pag.

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Dzīvojis Zviedrijā, kur 1979. g. 23. martā miris.