L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/562: Arnolds Putes

LKOK nr.3/562

Putes, Arnolds


Virsleitnants 1. bruņotā divizionā.


* 1894. g. 9. aprīlī Rīgā.

+ 1983. g. 15. septembrī Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par pretuzbrukumu ar bruņoto auto "Lāčplēsis" 1919. g. 8. oktobrī un cīņu uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes izceļoja uz Lielbritāniju.



LKO 
SVAN  STAN 

PUTES ARNOLDS Kristapa dēls
1. bruņotā diviziona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 10. apr. Rīgā. Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā, pēc tam Maskavas komercinstitūtā.

1914. g. dec. iestājies Vladimira karaskolā. Pēc tās beigšanas nosūtīts uz fronti 24. Simbirskas kājn. pulkā. Piedalījies vairākās kaujās pret vāciešiem, apbalv. ar Staņislava un Annas ordeņiem. 1918. g. martā demobilizējies, dzīvojis Vitebskā un Orlā, tad atgriezies Rīgā.

1919. g. pavasarī iesaukts Sarkanajā armijā. Pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn., 1. okt. iecelts par bruņuautomobiļa "Lāčplēsis" komandieri.

1919. g. 8. okt. kaujā uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem, kad mūsu kājnieki atkāpās, P. pēc savas ierosmes devās pretuzbrukumā. Tika ievainots, taču ar labi mērķētu uguni apklusināja bermontiešu ložmetējus un piespieda pretiniekus atkāpties, tā uzlabodams mūsu stāvokli. Sekmīgi turpināja kauju visu dienu, līdz kārtējā pretuzbrukuma laikā izrāvās pārāk tālu priekšā mūsējo ķēdēm. Šajā brīdī mašīna sabojājās, vācieši to ielenca, ar rokasgranātām aizdedzināja, un P. nesamaņā tika saņemts gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņemšanas. Pēc izveseļošanās atgriezies dienestā un piedalījies cīņās pret lieliniekiem Latgalē.

Atvaļināts 1922. g. 16. janv. Studējis LU Tautsaimn. un tiesību zinātņu fakultātē, pēc tam strādājis A. Baumaņa būvfirmā, vēlāk Ķīmisko preču fabrikā. 2. pasaules kara laikā darbojies Kooperatīvu savienībā.

1944. g. izceļojis uz Vāciju, 1951. g. pārcēlies uz dzīvi Anglijā, kur līdz 1967. g. strādājis kādā nervu klīnikā. Pēc aiziešanas pensijā nodarbojies ar dāvanu sūtīšanu uz komunistu okupētajām zemēm. Londonas latv. biedrības sekretārs. Vēlāk pārcēlies uz latv. ārpilsētas mītni Roufantā. Miris 1983. g. 15. sept. Anglijā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :