L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1929: Kārlis Rubulis

LKOK nr.3/1929

Rubulis, Kārlis


Poručiks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1886. g. 23. decembrī Meirānu pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 9. janvārī Kirovā.

[]

Apbalvots par 1916. g. 17./18. augusta cīņām Smārdes rajonā.

Paaugstināts par kapteini.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.


LKO  TZO  VIES 

RUBULIS KĀRLIS Reiņa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. bataljona poručiks.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1886. g. 23. dec. Meirānu pag. Izglītojies pagastskolā, pēc tam mērnieku skolā Gorkos. Strādājis par mērnieku Grodņas un Vitebskas gub. 1912. g. iestājies Maskavas arheoloģijas institūtā, bet kara dēļ nav to beidzis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., nosūtīts uz Viļņas karaskolu. Pēc tās beigšanas 1915. g. rudenī pieteicies 7. Bauskas latv. strēln. bataljonā. Piedalījies kaujās pie Katriņmuižas, Ķekavas, Smārdes.

1916. g. 17.-18. aug. naktī Smārdes raj. R. kā rotas komandieris, saņēmis pavēli iekarot vāciešu pozīcijas, šķērsoja Smārdes purvu, ieņēma vāciešu nocietinājumus un izveidoja vienotu kaujas līniju, tā ar savu rīcību sekmēdams šīs kaujas uzdevuma izpildi un atvieglodams mūsējo stāvokli.

Pēc lielinieku apvērsuma Latvijas Tautas padomes kooptēts loceklis Smoļenskas un Vitebskas gub., organizējis tur demobilizēto virsnieku nosūtīšanu uz Latvijas armiju.

1918. g. dec. uzņēmies komandēt Latgales apakšvirsnieku rotu, ar kuru atkāpies līdz Jelgavai. Pēc tam Kalpaka bataljona saimn. priekšnieks, līdz brīvības cīņu beigām ieņēmis arī Baloža brigādes un 1. Kurzemes divīzijas saimn. priekšnieka amatus. Paaugst. par kapteini.

1920. g. aug. atvaļināts. Strādājis par Kuldīgas apr. mērnieku un valsts zemju inspektoru. 14. Kuldīgas aizsargu pulka 1. bataljona komandieris. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni.

1941. g. 6. jūn. apcietināts. 1941. g. 18. sept. Kirovas apg. tiesas kolēģija piesprieda R. nāvessodu. Nošauts Kirovas pilsētas 1. cietumā 1942. g. 13. janv.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :