L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1999: Dāvids Sīmansons

LKOK nr.3/1999

Sīmansons, Dāvids


Ģenerālis, Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks.


* 1859. g. 4. aprīlī Salacas pagastā.

+ 1933. g. 13. janvārī

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 9./10. oktobra cīņu vadību pret bermontiešiem.

Vecākais L.k.o, kavalieris.



LKO 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 

SĪMANSONS DĀVIDS Pētera dēls
Latvijas armijas virspavēlnieks, apsardzības ministrs, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1859. g. 4. apr. Valmieras pag.

1880. g. kā brīvprātīgais iestājies 115. Vjazmas pulkā. Piedalījies krievu-japāņu karā. No 1910. g. palkavnieks. 1912. g. apr. iecelts par 66. Butirskas kājn. pulka komandieri. 1915. g. maijā paaugst. par ģenerālmajoru, iecelts par 17. kājn. divīzijas 2. brigādes komandieri. Apbalv. ar Staņislava I, III šķ., Annas III šķ., Vladimira III, IV šķ. ordeņiem, Sv. Jura ordeņa zobenu. Dienestu atstājis 1917. g. okt. Līdz 1919. g. janv. dzīvojis Vitebskā un Orlā. Atgriezies Rīgā 1919. g. 8. janv.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 6. jūn., no 10. jūl. armijas virspavēlnieks. 15. jūl. -10. sept. apsardzības ministrs. 16. okt. no virspavēlnieka amata atbrīvots. Pēc tam pildījis dažādus amatus Apsardzības ministrijas padomē - tās loceklis, kara tiesas priekšsēdētājs, darbojies kara izmeklēšanas komisijā.

1919. g. 9 - 10. okt., kad bermontieši uzbruka mūsu spēkiem Daugavas kreisajā krastā, S. ar savu saprātīgo un enerģisko rīcību izglāba karavīrus no briesmām, pārcēla visas mūsu daļas uz Daugavas labo krastu, neatstājot ienaidniekam nekādu trofeju. Ar pašaizliedzīgu rīcību noturējās pret visiem ienaidnieka pārspēka triecieniem un drīzā laikā sāka uzbrukumu, kura rezultātā tika atbrīvota Daugavgrīva un Bolderāja, kas lielā mērā veicināja visas Rīgas atbrīvošanu.

No dienesta atvaļināts 1925. g. 20. febr. Miris 1933. g. 13. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :