|
|
LKOK nr.3/75
Šlosbergs, Krišjānis
Kapteinis 6, Rīgas kājnieku pulkā.
* 1879. g. 2. jūnijā Kalnmuižā.
+ 1954. g. 19. maijā Rīgā.
[]
Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Iecavas upes, Bemberu-Magazinas muižas rajonā.
Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
ŠLOSBERGS KRIŠJĀNIS Miķeļa dēls
6. Rīgas kājn. pulka kapteinis.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1879. g. 2. jūn. Kalnamuižā pie Dobeles pag. rakstveža ģimenē. Izglītojies Bauskas pagastskolā, pēc tam Bauskas pilsētas skolā un mērnieku skolā.
Krievu armijā iestājies 1900. g., dienējis 141. Možaiskas kājn. pulkā, 1902. g. iestājies Odesas karaskolā. Pēc tās beigšanas 1905. g. dienējis 20. Turkestānas strēln. bataljonā. 1906. g. krievu kara ekspedīcijas sastāvā piedalījies Afganistānas robežu izlūkošanā, 1910. g. slimības dēļ atvaļināts. 1911. g. atgriezies armijā 116. Malojaroslavas pulkā Rīgā. Sasniedzis štabskapitāna pak. 1914. g. piedalījies kaujās Austrumprūsijā, kur kritis gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. maijā, nozīmēts par Lieliecavas komandantu. Vēlāk kā bataljona komandieris piedalījies visās 6. Rīgas kājn. pulka kaujās pret bermontiešiem. Par nopelniem kaujās pie Vecplatones paaugst. par pulkvedi-leitnantu.
1919. g. 18. nov., kad vācieši pārrāva fronti pie Iecavas upes un uzbruka Bembru un Magazīnas muižas virzienā, ar ārkārtīgi spēcīgu artilērijas un ložmetēju uguni apdraudēdami visas frontē esošās daļas, Š. ļoti grūtos apstākļos sakārtoja rotas, apturēja ienaidnieku un glāba mūsu frontes satiksmes bāzi -Jelgavas šoseju, tā dodams iespēju atsist pretinieku tā vecajās pozīcijās.
1920. g. sept. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku.
1922. g. 1. nov. atvaļināts. 1924. g. apr. iecelts par Rīgas prefekta palīgu, nov. par Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktoru. Apbalv. ar TZO III šķ., Somijas Baltās Rozes ordeņa II šķ. Dzīvojis Rīgā, piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.
Pēc 2. pasaules kara Rīgas evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas sekretārs. Miris 1954. g. 19. maijā Rīgā.
|