L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/441: Harijs Vēbers

LKOK nr.3/441

Vēbers, Harijs


Kapteinis 13. Tukuma kājnieku pulkā.


* 1894. g. 15. maijā Jēkabpilī (vācu tautības).

+ 1947. g. 28. martā, Gustrow/Mecklenburg, Vācijā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 21. janvārī pie Šķincevas muižas Latgalē.

1939.g. decembrī repatriējās uz Vāciju.



LKO 
SVAN 

VĒBERS HARIJS Indriķa dēls
13. Tukuma kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 15. maijā Jēkabpilī, vācietis. Vidējā izglītība.

Krievu armijā dienējis no 1914. g., 1915. g. beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu, ieskaitīts 12. Sibīrijas strēln. pulkā. Tajā pašā gadā pie Varšavas ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 2. rezerves pulku Somijā, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ.

1918. g. 14. dec. iestājies landesvērā leitnanta pak., vēlāk 13. Tukuma kājn. pulka rindās cīnījies pret lieliniekiem. 1919. g. paaugst. par kapteini, vada, vēlāk rotas komandieris, no 1920. g. aug. bataljona komandieris.

1920. g. 21. janv. Latgalē V. ielauzās Šķincevas sādžā un grūtā cīņā ar pretinieka pārspēku to ieņēma, sagūstīja 63 sarkanarmiešus un ieguva pārtikas transportu, pēc tam tālākā triecienā pārrāva ienaidnieka ķēdes gar Rēzeknes-Ludzas dzelzceļu, kā rezultātā kaujas iznākums bija nodrošināts mums par labu.

1921. g. slimības dēļ atvaļināts. Dažus gadus darbojies par Rīgas apsargāšanas un slēgšanas sabiedrības nodaļas vadītāju Daugavpilī, pēc tam izbraucis uz Lietuvu. 1935. g. atgriezies Latvijā.

1939. g. 7. dec. repatriējies uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis padomju okupācijas zonā Meklenburgā, Gistrovā. Miris 1947. gada 28. martā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :