|
|
LKOK nr.3/283
Veckalniņš, Reinholds
Virsleitnants Kara skolā.
* 1896. g. 20. aprīlī Skujenes pagastā.
+ 1981. g. 24. martā Montreal, PQ, Kanādā.
[Apbedīts brāļu kapos «Rota» Monreālā.]
Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām uz Lielupes labā krasta.
Paaugstināts par kapteini un 1934. gadā par pulkvedi-leitnantu.
VECKALNIŅŠ REINHOLDS Reiņa dēls
Karaskolas virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1896. g. 20. apr. Skujenes pag. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. aug., iedalīts 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonā, piedalījies pirmajās strēln. kaujās. 1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu un atgriezies pulkā. 1915. g. pie Slokas un 1917. g. janv. pie Ložmetējkalna ievainots. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. Vācu karaspēkam okupējot Tērbatu, palicis kara slimnīcā un no tās atgriezies vecāku mājās.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, 7. okt. iecelts par jaunāko virsnieku karaskolas 1. rotā. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, pēc Jelgavas atbrīvošanas atgriezies Rīgā. Paaugst. par kapteini.
1919. g. 18. nov. nakts kaujā V. ar vadu ieņēma Vareļu mājas Lielupes krastā, kur ieguva ložmetēju. Kad blakus daļas atkāpās un arī V. vadam vajadzēja atiet, ar dažiem kareivjiem un ložmetēju palika uz vietas segt atkāpšanos un, neskatoties uz ienaidnieku pārspēka spiedienu, sekmīgi atsita uzbrukumus, tā dodams iespēju vadam u.c. daļām sekmīgi atkāpties. Par kauju nopelniem apbalv. ar Francijas Kara sudraba medaļu.
Līdz 1923. g. okt. grupas vadītājs karaskolas kājn. nodaļā, pēc tam pārcelts uz 2. Ventspils kājn. pulku, rotas komandiera, pēc tam 3 gadus pulka adjutanta amatā, kopš 1927. g. Instruktora rotas komandieris. Apbalv. ar TZO V šķ., kā arī ar ārzemju ordeņiem.
1934. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. iecelts par militāro pārstāvi Igaunijā un Somijā. No 1939. g. Mobilizācijas daļas priekšnieks Armijas štābā.
1940. g. iesaistīts 181. divīzijas štābā. Karam sākoties, slēpies Rīgā un laukos. Dienējis latv. leģionā, 15. divīzijas apgādes daļas priekšnieks.
No 1945. g. febr. 1. Rīgas būvpulka bataljona komandieris. Pēc kapitulācijas atradies gūstekņu nometnē Putlosā. 1948. g. izceļojis uz Kanādu, strādnieks. "Daugavas Vanagu" nodaļas vadītājs, kādu laiku tās priekšnieks, vadījis Kanādas latv. biedrību, darbojies arī citās organizācijās. Miris 1981. g. 24. martā Montreālā. Apbedīts Brāļu kapos "Rota".
|