LKOK nr.3/1930

Vidiņš, Kārlis

Seržants Studentu bataljonā.


* 1896. g. 2. aprīlī Bērzmuižas pagastā.

+ 1959. g. 5. februāri Ventspilī.

[Apbedīts Ventspils kapos.]

Apbalvots par uzbrukumu un cīņu 1919. g. 15. novembrī pie Kalnciema.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1940.g. 24. augustā NKVD apcietināts. Izsūtits uz Pečorlagu, pēc tam uz Saratovas apgabalu. Pēc soda izciešanas nosūtīts uz Tālajiem Ziemeļiem. Saslimis ar artēriju iekaisumu. Rezultātā amputēta labā kāja. Kā invalīds 1956. gadā atgriezās Latvijā.

VIDIŅŠ KĀRLIS Kārļa dēls
Studentu bataljona virsseržants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1896. g. 2. apr. Bērzmuižas (Bērzes) pag. Beidzis Rīgas reālskolu, Pēterburgas tehnisko skolu.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 172. kājn. rezerves pulkā. Pēc tam pārcelts uz 5. Kijevas grenadieru pulku, kur beidzis mācību komandu. 1916. g. janv. pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās un cīņās pie Ložmetējkalna. Apbalv. ar Jura medaļas IV šķ., Jura krusta IV šķ. Vēlāk pārcelts uz 12. armijas telefonistu un telegrāfistu skolu, paaugst. līdz vecākajam apakšvirsniekam. 1917. g. sept. kritis vācu gūstā, no kura okt. beigās atbrīvots, dzīvojis Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 16. dec. Dienestu sācis Neatkarības rotā, vēlāk piekomandēts armijas intendantūrai. 1919. g. jūl. Jelgavā bermontiešu arestēts, taču izbēdzis. Iecelts par virsseržanta v. i. Studentu bataljonā, 1919. g. dec. paaugst. par virsseržantu, nozīmēts par ložmetēju komandas priekšnieku.

1919. g. 15. nov. kauju laikā pret bermontiešiem izlūkgājienā Kalnciema-Līvbērzes virzienā sadursmē ar pretinieku pie Rapu mājām V. uzsāka apšaudi un aizturēja ienaidnieku, kamēr otra izlūku nodaļa ieņēma mājas. Pēc tam durkļu triecienā atņēma pretiniekam ložmetēju un ar to apšaudīja bēgošos bermontiešus.

1920. g. iecelts par Studentu bataljona ložmetēju vada komandieri, 1921. g. paaugst. par leitnantu un pārcelts uz Autotanku divizionu. 1921. g. maijā pārcelts uz 3. robežsardzes pulku, vada komandieris, vēlāk sevišķu uzdevumu virsnieks Robežsargu divīzijas štābā.

1922. g. apr. pārcelts uz 6. Rīgas kājn. pulku par vada komandieri, paaugst. par virsleitnantu, 1925. g. beidzis virsnieku kursus. 1926. g. Instruktoru rotas komandieris, pulka tieslietu darbvedis.

1932. g. beidzis kara akadēmiskos kursus, 1933. g. paaugst. par kapteini, 1935. g. nov. par pulkvedi-leitnantu. 1935. g. iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieku. Apbalv. ar TZO V šķ., Zviedrijas Šķēpa ordeņa 1. pak. nozīmi.

1940. g. vasarā Apē apcietināts un izsūtīts. Atradies Pečorlagā, no 1945. g. Saratovas apg., 1950. g. pārsūtīts uz nometni aiz Polārā loka Tuhanskas sādžā. Piespriests nāvessods, kas apmainīts uz 10 gadiem ieslodzījumā. 1956. g. atgriezies Latvijā kā pilnīgs invalīds. Ievietots Ventspils invalīdu namā, kur 1959. g. 5. febr. miris.