LKOK nr.3/1891

Vīksne, Edgars

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1898. g. 20. martā Vecpiebalgas pagastā.

+ Miris Igarkā?

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Batariem.



Deportēts. Pēc ziņām, atbrīvots 1956. gadā. Citu ziņu nav.

VĪKSNE EDGARS JĀNIS Jēkaba dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1898. g. 19. martā Vecpiebalgā. Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., dienējis 119. Mcenskas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē. Apbalv. ar Jura medaļu, Jura krusta II, III, IV šķ. Vēlāk pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku, dienējis jātnieku spridzinātāju komandā. 1917. g. martā brīvprātīgi devies uz kazaku partizānu nodaļu Minskā, kur par izciliem nopelniem paaugst. par praporščiku. 1917. g. sept. dienējis Korņilova armijā podporučika pak. 1918. g. febr. Tērbatā kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec. Latgales virsnieku rotā. (Pēc Rīgas atstāšanas rota pārdēvēta par Neatkarības rotu.) Tās rindās izcīnījis daudzas kaujas, pie Slokas kontuzēts.

1919. g. 22. martā pie Batariem spēcīgā ienaidnieka apšaudē V. apgāja lielinieku kreiso spārnu un ar negaidītu triecienu atņēma ložmetēju, tā glābjot rotu no kritiska stāvokļa un piespiežot ienaidnieku atkāpties.

Pēc Rīgas atbrīvošanas slimības dēļ atvaļināts, taču palicis ierindā, cīnījies pret bermontiešiem. 1919. g. 25. nov. viegli ievainots. 1920. g. 10. martā invaliditātes dēļ galīgi atvaļināts.

Zemkopis Remtes pag. Zīlēnos. Līdz 1934. g. Aizsargu organizācijas biedrs. Remtes pag. aizsargu nodaļas motociklistu nodaļas vadītājs. No 1934. g. 1. nov. 6. Rīgas policijas iecirkņa rakstvedis. No 1936. g. nov. apsardzes rotā. No 1940. g. pēc atvaļināšanas Latvijas Drāmas teātra kalpotājs.

1941. g. 15. jūn. apcietināts un administratīvi izsūtīts uz Krasnojarskas apg., Kansku. No 1942. g. janv. strādājis Ustjeņisejskā, bijis ekspedīcijās Mālāja Hetā, Diksonā, Dudinkā. 1947-1957. g. dzīvojis Igarkā. 1958. g. martā LPSR AP Prezidija komisija atteikusi lūgumam atgriezties Latvijā, palicis dzīvot Igarkā. Vēl 1979. g. atradies Igarkas pilsētas VDK daļas uzraudzībā. Par turpmāko likteni ziņu nav. Iespējams, miris Igarkā.