LKOK nr.3/638

Vīksne, Eduards

Vecākais apakšvirsnieks 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1895. g. 28. aprīlī Mūrmuižas pagastā.

+ 1939. g. 22. decembrī Valmierā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1917. g. 17. janvāra kauju pie Ložmetējkalna.

1920. g. 22. maijā paaugstināts par leitnantu.

VĪKSNE EDUARDS Mārča dēls
Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 28. apr. Valmieras apr. Mūrmuižas pag. laukstrādnieka ģimenē.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. 25. maijā Preobraženskas gvardes pulkā Petrogradā. 1916. g. 1. janv. pārvietots uz 4. Vidzemes latv. strēln. pulku. Pirms Ziemassvētku kaujām beidzis mācību komandu. Piedalījies šajās kaujās naktī uz 23. dec., kad savas nodaļas priekšgalā pārgriezis drāšu aizžogojuma 3 rindas un, strēln. ķēdei līdzi iedams, ieņēmis vācu nocietinājuma līniju. Apbalv. ar 2 Jura krustiem, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak.

1917. g. 17. janv. pie Ložmetējkalna V., kā vada komandieris ar savu vadu atrazdamies uzbrūkošās kolonnas galējā kreisajā spārnā, neskatoties uz spēcīgo uguni un ienaidnieka pārspēku, visu dienu apsargāja spārnu no apiešanas, atsizdams vairākkārtējus sīvus uzbrukumus, un tikai pēc lieliem zaudējumiem atkāpās. Ieraudzījis pamestu ložmetēju, devās tam pakaļ un zem tuvējā ienaidnieka šauteņu un ložmetēju uguns izvilka ieroci drošībā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. jūn., 2. Cēsu kājn. pulka rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Cēsīm un Raunas, tad pret bermontiešiem un brīvības cīņu beigās pret lieliniekiem Latgalē. Paaugst. par virsseržantu. Par ienaidnieka artilērijas baterijas atņemšanu 1920. g. maijā paaugst. par leitnantu.

Atvaļināts 1922. g. apr. Laukstrādnieks Vidzemē. 1927.-1928. g. dienējis robežapsardzībā Latgalē. 1935. g. par dokumentu viltošanu notiesāts ar 8 mēnešiem cietumsoda. Miris 1939. g. 22. dec. Valmierā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.