L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/541: Jānis Friča dēls Vītiņš

LKOK nr.3/541

Vītiņš, Jānis Friča dēls


Virsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1894. g. 14. oktobri Dzērves pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 29. novembrī Astrahaņā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā.



1941. g. martā apcietināts un 28. oktobrī piespriests nāves sods.


LKO 
JURA 

VĪTIŅŠ JĀNIS Friča dēls
8. Daugavpils kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 14. okt. Dzērves pag. Beidzis pagastskolu, izturējis eksāmenu par vidusskolas 6 klasēm.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 9. Urālu kājn. pulkā, no 1917. g. Smagās artilērijas 2, atsevišķajā divizionā. Cīnījies Austrumprūsijā, Ventas un Daugavas frontēs. Apbalv. ar Jura krustu.

1916. g. beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Divreiz ievainots.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 18. febr. Liepājā, dienējis kā zemessargu apmācītājs un organizētājs. Ievēlēts Tautas padomē. Sociāldemokrātiskās frakcijas loceklis. 1919. g. 12. jūn. norīkots par Rīgas brīvprātīgo rotu formētāju, iecelts par rotas komandieri. Bermontiešu uzbrukuma sākumā pārvietots uz 8. Daugavpils kājn. pulku. Kaujās pie Jelgavas šosejas kontuzēts. Spilves pļavās ievainots.

1919. g. 3. nov. Boderājas raj. pie Šmita mājām V. zem spēcīgas ienaidnieka uguns veda savu rotu straujā uzbrukumā, šķērsoja klaju lauku un ieņēma nocietinātās Dreimaņu mājas. Neskatoties uz ievainojumu, palika ierindā, ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, tā dodams iespēju citām daļām bez sevišķiem zaudējumiem tikt pāri Spilves pļavām un sekmīgi attīstīt tālāko uzbrukumu.

Atvaļināts 1920. g. 23. maijā. Solists - tenors Nacionālajā operā. Īles muižā piešķirto jaunsaimn. pārdevis. 30. gados operdziedonis Itālijā un Vācijā (Desavas operā). 1938-1939. g. solists Latvijas Nacionālajā operā, pēc tam līdz 1941. g. grāmatvedis Komunālajā bankā.

1941. g. 8. martā apcietināts par darbību nacionālistiskā organizācijā "Tēvijas Sargi". 24. okt. piespriests nāvessods. 1941. g. 29. nov. Krievijā, Astrahaņā nošauts.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :