L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/429: Arnolds Zaķis

LKOK nr.3/429

Zaķis, Arnolds


Leitnants Latgales partizānu pulkā.


* 1897. g. 23. jūlijā Limbažu pagastā.

+ 1979. g. 12. jūlijā Melbourne, Austrālijā. Pārpelnots. Urna novietota Fokner krematorijā, Melbourne, Victoria, Austrālijā.

[Urna novietota Fokner krematorijā, Melbourne, Victoria, Austrālijā.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 16. janvāra naktī pie Ankupovas ciema Latgalē.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO 

ZAĶIS ARNOLDS Kārļa dēls
Latgales partizānu pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 23. jūl. Limbažu pag. Slauņos. Izglītojies Limbažos, vidusskolas eksāmenus licis Kijevā.

Dienējis Rezerves latv. strēln. pulka un 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā, piedalījies kaujās 1917. g. janv. Ložmetējkalnā. 1917. g. rudeni beidzis Kijevas karaskolu. 1918. g. pirmajā pusē piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kubaņā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. jūn. Valmierā. Pirms tam bijis Sarkanajā armijā, no kurienes aizbēdzis, ticis ievainots. Dienējis komandantūrās Vidzemē, no 1919. g. 1. dec. rotas komandieris Latgales partizānu pulkā. 1920. g. 11. febr. paaugst. par virsleitnantu.

1920. g. nakti uz 16. janv. Latgalē Z. ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē pie Ankupova ciema un straujā triecienā to ieņēma. Cīņā ievainots, taču turpināja uzbrukumu, pārrāva dzelzceļa līniju starp Punduriem un Pitalovu, radīja apjukumu ienaidnieka daļās, tā dodams iespēju mūsējiem virzīties uz priekšu un ieņemt Pitalovas dzelzceļa mezglu.

1921. g. sept. beidzis virsnieku kursu inženieru nodaļu. Pēc tam dienējis Sapieru pulkā. 1924. g. paaugst. par kapteini. Apbalv. ar TZO V šķ.

Padomju okupācijas gadā demobilizēts. No 1941. g. aug. namu pārvaldnieks Bolderājā, Daugavgrīvā, Voleros un Buļļu salā. 1942. g. dienējis par vecāko inspektoru Iekšlietu ģenerāldirekcijā, pēc tam iesaukts latv. leģionā. 1944. g. beigās pārcelts no Liepājas uz Dancigu.

Kara beigās nonācis Vācijā, dzīvojis Neištates bēgļu nometnē, 1949. g. izceļojis uz Austrāliju, līdz aiziešanai pensijā 1962. g. strādājis Viktorijas Valsts elektrības uzņēmumā. Miris 1979. g. 23. jūn. Melburnā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :