LKOK nr.3/755

Zeltiņš, Ansis

Palkavnieks, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieris.


* 1863. g. 30. oktobrī Mēdzūlas pagastā.

+ 1942. g. 11. septembrī Zaļenieku pagastā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par kaujām 1916. g. 23. decembrī un 1917. g. 12. janvārī pie Ložmetējkalna.

ZELTIŅŠ ANSIS Pētera dēls
Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka palkavnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1863. g. 30. okt. Mēdzūlas pag. Kaļēnos. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu.

1884. g. iestājies 107. Troickas kājn. pulkā, no kura komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 2 gados, pēc tam dienējis savā pulkā Viļņā. 1901. g. pārvietots uz Mandžūriju Aizamūras robežsardzē. Piedalījies krievu-japāņu karā, par kauju nopelniem apbalv. ar Annas III šķ. ordeni. Dienestu robežsardzē turpinājis un 1913. g. sasniedzis apakšpalkavnieka pak.

1915. g. kā bataljona komandieris nosūtīts uz fronti. Piedalījies cīņās Galīcijas frontē, kur ticis ievainots galvā; apbalv. ar Vladimira IV šķ. ordeni. 1915. g. jūl. paaugst. par palkavnieku. 1916. g. pārnācis uz latv. strēln. formējumiem, 4. Vidzemes latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka komandieris, piedalījies visās kaujās. Apbalv. ar vairākiem Annas un Vladimira ordeņiem, par nopelniem Ziemassvētku kaujās - ar Jura zobenu. Jura krusta IV šķ. viņam piešķīruši paša kareivji. Apbalv. arī ar Serbijas karaļa Karadžordževiča IV šķ. ordeni. Ievainots pie Ložmetējkalna, arī pie Juglas.

Pēc krievu armijas sabrukuma ārstējies no ievainojumiem līdz 1918. g. nov. Vēlāk Kubaņā organizējis kara invalīdu darbnīcas, strādājis gadījuma darbus. 1920. g. martā Z. lielinieki arestējuši un nosūtījuši uz Arhangeļsku, no kurienes okt. evakuēts uz Latviju.

1916. g. 23. dec. Ziemassvētku kaujās Z. ar savu pulku sīvā cīņā ieņēma vācu nocietinātās blindāžas, kur saņēma vairākus gūstekņus un ložmetējus; tajā pašā vakarā, kad pretinieku spiediena dēļ mūsu daļas atkāpās uz pirmās līnijas ierakumiem, Z. sapulcēja atlikušos karavīrus un ar tiem aizstāvēja ieņemtā raj. labo spārnu līdz atiešanas pavēles saņemšanai. 1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalnā zem iznīcinošas ložmetēju un mīnmetēju uguns pirmajās līnijās atkal ieņēma nocietinātās zemnīcas un noturēja tās līdz vakaram nepārtrauktā ienaidnieka ugunī.

Latvijas armijā iestājies 1920. g. 26. okt. Sākotnēji ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 10. dec. iecelts par Cēsu apr. apsardzības priekšnieku. 1921. g. pārvietots par Jelgavas-Bauskas apr. priekšnieku. Šo amatu, kā arī Jelgavas garnizona priekšnieka pienākumus pildījis līdz 1927. g. 20. dec., kad ticis atvaļināts vecuma dēļ. Dzīvojis jaunsaimn. Zaļenieku pag. Vidzemes Strēlniekos. Miris 1942. g. 11. sept. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

T 1942(217): Nāves paziņojums.