L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1: Johan Laidoner
Foto / papildinformācija: Wikipedia

LKOK nr.2/1

Laidoner, Johan


Ģenerālleitnants, Igaunijas armijas virspavēlnieks


* 1884. g. 12. februārī, Viiratsi

+ 1953. g. 13. martā, Vladimiras cietumā.

[Apbedīts Vladimiras cietuma kapsētā.]



Pēdējā dienesta pakāpe ģenerālis.

1940. g. vasarā nosūtīts uz Penzas apgabalu. 1941. g. 26. jūnijā NKVD apcietināts un ieslodzīts Penzas cietumā. Ierosinātā krimināllieta 1942. gadā sakarā ar slimību tika apturēta. Kara laikā bija Penzas un Ivanovas cietumos. 1952. g. februārī pārvietots uz Butirku cietumu Maskavā. 1952. g. 16. aprīlī PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede piesprieda pēc K.K.p. 58-4 brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. 1952. g. aprīlī pārvests uz Vladimiras cietumu.


LKO 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 
FRLH  VAB1  VAB3  EERX  FIBR 

LAIDONERS (LAIDONER) JOHANS Jāgupa dēls
Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1884. g. 12. febr. Vilandes apr. Vīratsi pag. Raba mājās. 1894. g. beidzis Vīratsi pagastskolu. 1897. g. beidzis Vilandes 1. pamatskolu, 1900. g. Vilandes pilsētas skolu.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1901. g., 1905. g. beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis 13. Erevānas grenadieru pulkā. 1912. g. beidzis Nikolaja Kara akadēmiju, paaugst. par štabskapitānu, iedalīts 1. Kaukāza strēln. pulkā; rotas komandieris. 1914. g. pārcelts uz 3. Kaukāza korpusa štābu par Ģenerālštāba virsnieku, paaugst. par kapitānu.

1. pasaules kara laikā 2. Kaukāza korpusa sastāvā piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā. 1915. g. nozīmēts par Rietumu frontes štāba izlūkdaļas komandiera palīgu. 1916. g. paaugst. par Ģenerālštāba apakšpalkavnieku. Līdz 1917. g. beigām 62. divīzijas štāba priekšnieks, tad atgriezies Igaunijā, līdz 1918. g. 18. febr. 1. igauņu divīzijas komandieris. Paaugst. par palkavnieku. apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura Zelta zobenu.

Vācu okupācijas laikā nodarbojies ar Igaunijas Pagaidu valdībai uzticama karaspēka formēšanu Krievijas teritorijā.

Brīvības cīņu sākumā atgriezies Igaunijā. 1918. g. 14. dec. iecelts par Operatīvā štāba priekšnieku, 23. dec. iecelts par Igaunijas armijas virspavēlnieku. 1919. g. paaugst. par ģenerālmajoru, 1920. g. 26. martā par ģenerālleitnantu. 1921. g. janv. pēc paša lūguma atvaļināts. 1924. g. 1. dec. sakarā ar komunistu sacelšanos atkārtoti iecelts par Armijas virspavēlnieku, pēc dumpja likvidēšanas 1925. g. janv. amatu atstājis. Igaunijas parlamenta 1.-3. sasaukuma loceklis, vairāku parlamenta komisiju vadītājs. Igaunijas pārstāvis Tautu Savienībā. 1925. g. nozīmēts par Tautu Savienības pilnvaroto pārstāvi Irākas un Turcijas robežstrīda izšķiršanā Mosulā. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Igaunijas "Jauno Ērgļu" organizācijas vadītājs. No 1933. g. Valsts Aizsardzības padomes loceklis.

1934. g. 12. martā pēc Valsts Vecākā lēmuma trešo reizi iecelts par Armijas virspavēlnieku un vienlaicīgi par Aizsardzības spēku priekšnieku. No 1928. g. Tartu universitātes goda doktors. 1939. g. 24. febr. paaugst. par ģenerāli. Apbalv. ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 1. pak., III šķ. 1. pak., Ērgļa krusta I šķ., Anglijas Mihaela un Georga III šķ., Somijas Baltās Rozes, Francijas Goda Leģiona III šķ. un vairākiem citiem ārvalstu (arī Latvijas) ordeņiem laikā no 1934. līdz 1940. g., par ko trūkst sīkāku datu.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. jūn. no amatiem atcelts. 1940. g. 19. jūl. kopā ar sievu izsūtīts administratīvā nometinājumā uz Penzas apg. 1941. g. 26. jūn. arestēts, ievietots Penzas cietumā. PSRS leTK Penzas apg. pārvalde cēlusi apsūdzību (KPFSR KK 58-13), taču 1942. g. martā sakarā ar L. slimību lietas izskatīšana apturēta līdz sevišķam rīkojumam. Visu kara laiku atradies Penzas slimnīcā un Ivanovas cietuma slimnīcā. 1952. g. febr. pārvests uz Butirku cietumu Maskavā, kur PSRS VDM 2. Galvenā pārvalde atjaunojusi krimināllietu. 1952. g. 16. apr. PSRS VDM Sevišķā apspriede notiesāja L. ar ieslodzījumu cietumā uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-4). 1952. g. apr. ievietots Vladimiras cietumā. Miris 1953. g. 13. martā. Apbedīts cietuma kapsētā.

Papildinformācija:

ET: Johan Laidoner (Sõjavägede ülemjuhataja) apbalvots ar Vabadusrist I-1 šķ. (23.02.1920).

ET: Johan Laidoner (Sõjavägede ülemjuhataja) apbalvots ar Vabadusrist III-1 šķ. (18.02.1925).

ET: Johan Laidoner apbalvots ar Kotkarist I šķ. (04.06.1929*)


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :