L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/44: Jānis Balodis

LKOK nr.2/44

Balodis, Jānis


Ģenerālis, Latvijas armijas virspavēlnieks


* 1881. g. 20. februārī Trikātas pagastā.

+ 1965. g. 8. augustā Saulkrastos.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. gada cīņām pie Lielauces, Skrundas un Ventas.

1919. g. 14. martā paaugstināts par pulkvedi un 1920. g. 23. janvārī par ģenerālu 2. Latvijas armijas virspavēlnieks. No 1931. g. 7. decembra līdz 1940. g. 6. aprīlim kara ministrs. Pēc 1934. g. 15. maija ari Ministru prezidenta vietnieks.

1940. g. 31. jūlijā NKVD apcietināts. Bijis ieslodzīts vairākos PSRS cietumos. Atgriezās Latvijā 1959. gadā.


LKO 
JURA  VLAD 
FRLH  VAB1  EERX 

BALODIS JĀNIS Pētera dēls
Armijas virspavēlnieks, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1881. g. 20. febr. Trikātas pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies vietējā draudzes skolā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1898. g. sept., dienējis 110. Kamas kājn. pulkā Kauņā. Pēc 2 dienesta gadiem komandēts uz Viļņas junkuru skolu, beidzis to 1902. g. aug. un paaugst. par podporučiku. Ieskaitīts 100. Ostrovas kājn. pulkā, kopā ar to piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Mukdenas un Juhantunas sādžas 1905. g. febr. Apbalv. ar kauju ordeņiem. 1905. g. beigās pārcelts uz 106. Ufas kājn. pulku Viļņā, kur dienējis līdz 1. pasaules karam. No 1913. g. rotas komandieris.

1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā, 1914. g. aug. iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies kaujās 1. un 10. armijas sastāvā. Paaugst. par kapitānu, apbalv. ar kauju ordeņiem, Vladimira ordeņa IV šķ. ieskaitot. 1915. g. 20. febr. Augustovas mežos, ievainojuma dēļ atrazdamies lazaretē, sagūstīts. No vācu gūsta, ko pavadījis Silēzijā, atgriezies Latvijā 1918. g. nov.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā, iecelts par Neatkarības rotas komandieri. Piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces, Skrundas un Ventas. 1919. g. 6. martā pēc pulkveža Kalpaka nāves uzņēmies viņa bataljona, vēlākās Latv. atsevišķās brigādes komandēšanu. Izcīnījis uzvarām vainagotas kaujas no Saldus līdz Rīgai. Par nopelniem šajās cīņās paaugst. par pulkvedi-leitnantu un pulkvedi. 1919. g. 6. jūl., kad Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde un abas grupas apvienojās vienā nacionālajā armijā, B. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un tādējādi arī par Austrumu frontē esošo latv. karaspēka vienību komandieri. Šajā amatā veicis uzbrukuma operācijas Latgalē. 1919. g. 16. okt. iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieku. Viņa vadībā mūsu nelielā armija sagrāva un padzina bermontiešus, pēc tam 1920. g. sākumā pieveica lieliniekus Latgalē.

1920. g. 23. janv. piešķirta ģenerāla pak. Ar LKO visām 3 šķirām apbalv. par to, ka, uzņemdamies armijas vadību vienā no viskritiskākajiem brīžiem, panāca spožas uzvaras, pilnīgi satriekdams ienaidnieku armijas kā dienvidos, tā austrumos. B. apbalvots ar daudziem augstiem ārvalstu kara ordeņiem - Francijas Goda leģiona, Anglijas Sv. Mihaila un Jura, Igaunijas, Polijas, Somijas ordeņiem, Francijas Goda leģiona komandiera Zelta zobenu u. c.

1921. g. 1. jūl. pēc paša vēlēšanās atvaļināts. 1923. g. ievēlēts par Latvijas aizsargu goda priekšsēdētāju. 1925. g. ievēlēts Saeimā, darbojies Zemnieku savienības frakcijā.

Kara lietu komisijas priekšsēdētājs. No 1925. g. LKO domes loceklis. Darbojies vairākās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās. Dzimtīpašumā piešķirta Līvbērzes pag. Upesmuiža.

1931. g. 7. dec. iecelts par kara ministru. Aktīvi piedalījies K. Ulmaņa veiktajā 1934. g. 15. maija apvērsumā. Saskaņā ar 1936. g. 12. marta likumu nozīmēts par Valsts prezidenta v. i. likumā paredzētos gadījumos.

1940. g. jūl. aizturēts. 31. jūl. kopā ar sievu deportēts uz Sizraņu. 1941. g. dec. izmeklēšana pārtraukta, B. kļuvis par "internēto kara laikā". 1946. g. pārvests uz Ivanovas cietumu. 1952. g. martā nosūtīts uz Vladimiras cietumu.

Latvijā atgriezies 50. gados. Dzīvojis Saulkrastos, kur 1965. g. 8. aug. miris. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Jānis Balodis (Kindral) apbalvots ar Vabadusrist I-1 šķ. (19.08.1921).

ET: Jānis Balodis (Sõjaminister) apbalvots ar Kotkarist I šķ. (04.08.1932)


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :