LKOK nr.2/55

Bolšteins, Ludvigs

Pulkvedis, 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris.


*

+

[Citu ziņu nav.]

BOLŠTEINS LUDVIGS Eduarda dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka komandieris, pulkvedis.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1888. g. 5. febr. Sesavas pag. Vēja krogā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, pēc tam Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1912. g., dienējis 3. Novorosijskas dragūnu pulkā. Tajā beidzis mācību komandu un atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pak. Atkārtoti iesaukts 1914. g., virsnieka v. i. Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugst. par virsnieku. 1915. g. piedalījies latv. strēln. bataljonu organizēšanā. Nozīmēts par 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka adjutantu. Piedalījies kaujās; kopā ar F. Briedi cīnījies pie Franču mājām, Ķekavas, Ložmetējkalna un citur. Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugst. līdz štabskapitānam.

Pēc lielinieku apvērsuma Cēsīs arestēts; izbēdzis un ieradies Maskavā, kur kopā ar pulkvedi F. Briedi darbojies monarhistiskā organizācijā "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienība". 1918. g. atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 28. dec., kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam ieradies frontē jau Skrundas atbrīvošanas dienās kā Kalpaka bataljona adjutants, vēlāk Latv. atsevišķās brigādes štāba priekšnieks. 9. aug. iecelts par 9. Rēzeknes kājn. pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret Bermontu. 1920. g. cīnījies pret lieliniekiem Latgalē.

1919. g. 12. jūl. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, 14. nov. par pulkvedi.

Ar LKO III šķ. apbalv. par to, ka 1919. g. no 3. līdz 10. nov. Rīgas atbrīvošanas cīņās ar savu pulku satrieca ienaidnieku, nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu un tā sekmēja Torņakalna atbrīvošanu.

LKO II šķ. piešķirta par sekmīgām uzvarām pie Smārdes un Tukuma, kur 9. Rēzeknes kājn. pulks viņa vadībā 21. nov. deva bermontiešiem pēdējo un izšķirošo triecienu, kam sekoja Kurzemes atbrīvošana. Par kauju nopelniem brīvības cīņās apbalv. arī ar Francijas Goda leģiona ordeni, izteikta armijas virspavēlnieka pateicība.

Atvaļināts 1920. g. 15. sept. Strādājis savā jaunsaimn. Bērzmuižā pie Līvbērzes, aktīvi piedalījies Jelgavas apr. aizsargu organizēšanā kā Dobeles bataljona komandieris. 1925.g. iecelts par Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928. g. Pēc tam militarizētās robežapsardzības priekšnieks. Apbalv. ar TZO III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes I šķ. ordeni. Somijas Aizsargu Nopelnu krustu. Polijas Zelta krustu, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni. 1935. g. paaugst. par ģenerāli. Robežsargu brigādes komandieris.

1940. g. 21. jūn., redzēdams valsts nespēju pretoties Krievijas iebrukumam, izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.