LKOK nr.2/58

Ezeriņš, Jānis

Pulkvedis-leitnants


*

+

[Citu ziņu nav.]

EZERIŅŠ JĀNIS Jēkaba dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1894. g. 17. nov. Praulienas pag. Skubos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies ģimnāzijā, vēlāk ieguvis mērnieka izglītību. Strādājis par mērnieku Grodņas zemes ierīcības komitejā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. martā 117. rezerves bataljonā. 1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam dienējis Rezerves latv. strēln. pulkā. 1917. g. jūn. iecelts par rotas komandieri 79. Sibīrijas strēln. pulkā. Krievu armijai sabrūkot, atgriezies mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., apsardzības priekšnieka palīgs Madonā. Vēlāk Cēsu rotas sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, tad kaujās Kurzemē un Zemgalē kā vada komandieris, bataljona saimniecības priekšnieks, beidzot bataljona komandieris.

1919. g. okt. uzņēmies 2. Ventspils kājn. pulka komandēšanu, vadījis to Latgales atbrīvošanas kaujās. Paaugst. par kapteini, 1920. g. par pulkvedi-leitnantu.

Ar LKO III šķ. apbalv. par to, ka 1919. g. 16. marta kaujā pie Bikstu muižas Zemgalē E. ar savas Cēsu rotas l vadu apgāja muižu, lai pārrautu ceļu no Bērzu muižas uz Bikstiem. Atklājis lielākus ienaidnieka spēkus iepretim Bikstu muižai, pagrieza savus vīrus pret tiem un uzsāka sīvu kauju ar lielinieku pārspēku, drosmīgā pretuzbrukumā niknā uguni aizturēja pretinieku un deva iespēju mūsu daļām pilnā kārtībā atkāpties uz jaunām pozīcijām un sakārtoties atbildes triecienam.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1920. g. janv, Latgalē E., vadīdams 2. Ventspils kājn. pulku, tam piekomandēto artilēriju un bruņu vilcienu, sīvās un neatlaidīgās kaujās sakāva spēkos daudz stiprāku ienaidnieku, iekaroja Varakļānu un Viļānu rāj., apgāja Rēzekni un vēlāk ieņēma arī Ludzu, iegūstot bagātīgas trofejas, sagūstot daudz pretinieku un būtiski veicinot Latgales pilnīgu atbrīvošanu. 1919. g. 14. nov.-6. dec., kad mūsu galvenie spēki bija koncentrēti Bermonta frontē, ar apķērīgu un izveicīgu karaspēka vadību noturēja 55 km garu fronti pie Lubāna ezera, lai gan ienaidnieks te izvērsa aktīvu darbību.

1920. g. 1. okt. iecelts par 12. Bauskas kājn. pulka un 1930. g. febr. par 1. Liepājas kājn. pulka komandieri. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. 1925. g. paaugst. par pulkvedi, LKO domes loceklis. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķ., Somijas Baltās Rozes komandiera ordeņa II šķ. 1936. g. paaugst. par ģenerāli. 1936-1940. g. Vidzemes divīzijas komandiera palīgs. Piešķirta jaunsaimn. Skrudalienas pag. Brunenes muižā.

1940. g. 30. jūl. no armijas atvaļināts. Padomju okupācijas gadā represēts. 1940. g. 26. dec. apcietināts. 1943. g. notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Miris 1944. g. 16. martā Arhangeļskas apg. Kotlasā.

Papildinformācija:

ET: Janis Ezerinš (Liepaja jlv-rüg ülem) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (21.02.1933)