LKOK nr.3/625

Caunīts, Oskars

Kara laika ierēdnis Cēsu rotā.


* 1899. g. 6. augustā Jaunraunas pagastā.

+ 1977. g. 10. jūnijā Londonā.

[Apbedīts ASV trimdas Brāļu kapos «Rota».]

Apbalvots par pārtraukto sakaru atjaunošanu 1919. g. 16. janvāra kaujā pie Lielauces muižas.

1919. g. 22. maijā paaugstināts par leitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. 2. pasaules karā dienēja Latviešu leģionā.

CAUNĪTIS OSKARS Jāņa dēls
Cēsu rotas karalaika ierēdnis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1899. g. 6. aug. Jaunraunas pag. lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, izglītojies arī L. Ausēja reālskolā Cēsīs. Strādājis Cēsu miertiesnešu sapulces kancelejā, arī grāmatveža palīgs Cēsu rentejā.

1916. g. jūl. iestājies 12. armijas Hidrotehniskajā organizācijā, sept. ieskaitīts 37. armijas korpusa inženieru pārvaldē. 1917. g. martā ieguvis karalaika ierēdņa pak. 1918. g. pavasarī atgriezies mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g 26. nov., piedalījies kaujās Cēsu rotas sastāvā, pēc tam Kalpaka bataljona sastāvā tā pirmajā kaujā pie Lielauces, vēlāk cīņās Kurzemē un pie Rīgas. Par nopelniem Kurzemes atbrīvošanā paaugst. par leitnantu.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces kaujas laikā C., nosūtīts uz Virsnieku rotu sakaru nodibināšanai, sasniedza mērķi, ziņoja par situāciju un spīdoši izpildīja uzdevumu par spīti spēcīgajai ugunij un draudiem krist gūstā, sekmēdams ienaidnieka pārspēka atsišanu.

1919. g. vasarā iedalīts 2. Ventspils kājn. pulkā, 8. aug. iecelts par pulka komandantu. Līdz brīvības cīņu beigām piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Pēc tam vada komandieris, pulka adjutants. 1926. g. paaugst. par virsleitnantu. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni.

1935. g. paaugst. par kapteini, pārcelts uz 7. Siguldas kājn. pulku. Vēlāk atvaļināts.

1943. g. iestājies latv. leģionā, 15. divīzijas rotas, vēlāk bataljona komandieris. 1944. g. 13. jūl. pie Opočkas smagi ievainots, frontē vairs nav atgriezies.

Kara beigas sagaidījis Vācijā, Cēdelheimas gūstekņu nometnē. Piedalījies "Daugavas Vanagu" organizācijas dibināšanā. No 1947. g. strādājis angļu zonas deportēto personu pārskološanas centra administrācijā, no 1951. g. pildījis arī latv. leģiona un "Daugavas Vanagu" arhīva pārziņa pienākumus. 1975. g. 1. febr. devies pensijā. Pēdējos mūža gados kalpakiešu un LKOK biedrību pārstāvis Vācijā un Zviedrijā. No 1970. g. militārais redaktors grāmatu sērijai "Latviešu karavīrs II pasaules kara laikā". Miris 1977. g. 10. jūn. Londonā. Apbedīts ASV trimdas Brāļu kapos "Rotā".