L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/734: Pēteris Doriņš

LKOK nr.3/734

Doriņš, Pēteris


Virsseržants 1. partizānu pulka eskadronā.


* 1896. g. 31. oktobrī Ļaudonas pagastā.

+ 1989. g. 22. augustā

[Apbedīts Rundāles pag. Sudmalu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 9. novembrī pie Imaku mājām Piņķu rajonā.





LKO 
JURA 

DORIŅŠ PĒTERIS Kārļa dēls
1. partizānu pulka eskadrona virsseržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 31. okt. Ļaudonas pag. Draudzes skolas izglītība.

Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis jātnieku virsnieku skolas pulkā Petrogradā. Beidzis mācību komandu un devies uz fronti. Piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Ķemeriem un Slokas, apbalv. ar Jura krusta IV šķ. 1918. g. pārgājis uz Bulaka-Balahoviča vienību, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Austrumigaunijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 16. apr. Tērbatā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Valmieras un Cēsu apkārtnē, pēc tam kaujās pie Līvāniem un cīņās pret vāciešiem pie Skaistkalnes. Bermontiešu uzbrukuma laikā cīnījies Rīgas apkārtnē, tad nosūtīts uz Latgales fronti.

1919. g. 9. nov. Piņķu apkaimē pie Imaku mājām D. kopā ar dažiem kareivjiem pielavījās ienaidnieka sargpostenim, likvidēja to un pēc tam devās straujā uzbrukumā Imakiem, kur pieveica un padzina pretinieka kavalērijas nodaļu, ieguva 5 ložmetējus, 40 zirgus u.c. trofejas.

1921. g. iecelts par Jātnieku pulka eskadrona virsseržantu. 1928. g. beidzis virsdienesta instruktoru kursus, nov. atvaļināts.

Jaunsaimnieks Ēdoles pag. Liediķos, strādājis par darbuzņēmēju. 1938.-1940. g. strādājis Rīgā, Satiksmes ministrijā.

1944. g. 8. nov. apcietināts. Atradies ieslodzījumā Urālos, pēc tam reabilitēts. No 1947. g. Rīgas pienotavas taras ceha pārzinis. 1949. g. martā deportēts uz Sibīriju. 1956. g. atbrīvots, devies uz Kazahijas PSR, kalējs sovhozā. 1971. g. atgriezies Latvijā, dzīvojis Pilsrundāles ciemā, kurinātājs sovhozā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1989. g. 22. aug. Apbedīts Rundāles pag. Sudmalu kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :