LKOK nr.3/812

Dzenītis, Augusts

Kadets Kara skolā.


* 1900. g. 14. februārī Vietalvas pagastā.

+ 1963. g. 10. jūnijā Pitalovā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 5. novembra izlūku gājienu uz Pārdaugavu.

1920. gadā beidza Kara skolu un paaugstināts par leitnantu. 1921. gadā pārgāja uz Aviācijas pulku. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants. 2. pasaules karā 318. policijas bataljona komandieris. Pēc kara dzīvoja Latvijā, kur 1946. g. 19. decembrī apcietināts. Notiesāts uz 20 gadiem. Sodu izcietis Intā, Vorkutā, Mordovijā. Atbrīvots 1958. gadā, dzīvoja Abrenē (Pitalovā).

DZENĪTIS AUGUSTS Jāņa dēls
Karaskolas kadets.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1900. g. 14. febr. Vietalvas pag. lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Veļikije Luku dzelzceļa tehniskajā vidusskolā. 1914.-1918. g. turpat tehniķis zīmētājs Maskavas-Ventspils dzelzceļa galvenajās darbnīcās. No Krievijas atgriezies 1918. g. vasarā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 17. jūn., vispirms iedalīts Valmieras kājn. pulkā, no tā pārvietots uz 6. Rīgas kājn. pulku. Rudenī iestājies karaskolā, tomēr palicis ierindā, piedalījies Pārdaugavas atbrīvošanā un niknajās cīņās Iecavas upes krastos.

1919. g. 5. nov. Dz. kopā ar kadetiem Labrenci un Strausu brīvprātīgi devās izlūkgājienā uz Pārdaugavu, nemanīti šķērsoja Jauno dzelzstiltu un apmētāja ar rokasgranātām ienaidnieka blindāžas. Novērojuši, no kurienes un ar kādiem ieročiem ienaidnieks sāk apšaudi, izlūki devās atpakaļ pie savējiem, izlauzās cauri ienaidnieka ugunij un sniedza precīzas ziņas. Šajā gājienā Dz. smagi kontuzēja, plīstoša granāta nometa viņu uz tilta pīlāra, un tikai vakarā, atguvis samaņu, viņš atgriezās pie savējiem. (Atgadījums aprakstīts Ā. Ersa stāstā "Aiz margām".)

1920. g. beidzis karaskolu (1. izlaidums). Pēc tam dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1921. g. aug. pārgājis uz aviāciju. Beidzis kara aviācijas skolu, no 1926. g. kara lidotājs. Eskadriļas komandieris Aviācijas pulkā. 1939. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, Apbalv. ar TZO V šķ. Piešķirta dārzsaimn. Vircavas pag. Bomju muižā. Apbalv. ar Viestura ordeni. 1937. g. martā - 1940. g. nov. Aviācijas pulka diviziona komandieris.

1940. g. dec. atvaļināts, līdz 1941. g. febr. gadījuma darbu strādnieks, tehniķis celtniecības trestā. 1941. g. apr. - jūn. LU militārās katedras asistents. 1941. g. jūl. Jēkabpils pašaizsadzības spēku komandieris. Pēc tam līdz 1943. g. Jēkabpils, Bauskas un Jelgavas apr. priekšnieks. 1943-1944. g. 318. policijas bataljona komandieris Austrumu frontē. 1944. g. aug. iecelts par aizsargu organizācijas priekšnieku. 1944. g. okt. - 1946. g. dzīvojis Kuldīgas un Rendas pag.

1946. g. 19. dec. arestēts, notiesāts uz 20 gadiem. Atradies labošanas darbu nometnē Intā, Vorkutā, Mordovijā. 1958. g. jūn. atbrīvots. Tā kā Latvijā dzīvot bija aizliegts, apmeties Pitalovā, strādājis celtniecības organizācijās. Miris 1963. g. 10. jūn. Pitalovā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

LK 1939(125): Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķ.