LKOK nr.3/699

Freimanis, Jānis

Virsseržants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1893. gadā Vecmuižā.

+

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1919. g. 7. marta cīņu pie Zirņu kroga Kurzemē.

1919. g. 18. jūnijā paaugstināts par leitnantu. Sakarā ar izdarīto kriminālnoziegumu ar Valsts prezidenta pavēli nr. 373 no 1932. gada aizliegts nēsāt piešķirto ordeni.

FREIMANIS JĀNIS Jāņa dēls
Neatkarības rotas virsseržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 18. martā Vecmuižas pag. mežsarga ģimenē. Beidzis Grienvaldes ministrijas skolu.

1915. g. sept. brīvprātīgi iestājies 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonā, dienējis izlūku komandā. Paaugst. par podpraporščiku, apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 11. dec. Rīgā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai. 1919. g. 18. jūn. paaugst. par leitnantu, iecelts par kājnieku izlūku komandas priekšnieku.

1919. g. 7. martā Kurzemē pie Zirņu kroga F. kā velosipēdistu izlūku nodaļas priekšnieks sadursmē ar ienaidnieka eskadronu to izklīdināja un sagūstīja 2 sarkanarmiešus, tā izglābdams rotu no draudīgas situācijas; 12. martā pie Aunu kroga kopā ar 8 kareivjiem uzvarēja kaujā ar ienaidnieka ložmetējniekiem.

Bermontiešu uzbrukuma laikā ar savu komandu darbojies ienaidnieka aizmugurē pie Ragaciema, sekmējis ienaidnieka sakāvi frontē. 1920. g. sākumā iecelts par Rīgas sardzes rotas komandieri. Vēlāk pārcelts uz 2. Ventspils kājn. pulku, pēc tam sevišķu uzdevumu virsnieks Aizputes-Kuldīgas kara apr. pārvaldē, beidzot dienējis Jaunjelgavas-Ilūkstes kara apr. pārvaldē.

Atvaļināts 1920. g. nov. Dzīvojis Baldones pag. Balkās. 1929. g. sakarā ar kādu kriminālnoziegumu ordeni nēsāt noliegts. 1939. g. notiesāts uz vienu gadu pārmācības namā. Par turpmāko likteni ziņu nav.