LKOK nr.3/352

Frīdenbergs, Andrejs

Kaprālis 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1895. g. 1. februāri Antwerpen, Beļģijā.

+ 1969. g. 9. septembrī Melbourne, VA, Austrālijā. Pārpelnots, urna novietota Springvale kapu urnu nišā 10A6.

[Pārpelnots, urna novietota Springvale kapu urnu nišā 10A6.]

Apbalvots par 1919. g. 12. novembra cīņu pie Iecavas skolas.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc tam izceļoja uz Austrāliju.

FRĪDENBERGS ANDREJS Andreja dēls
5. Cēsu kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 1. febr. Antverpenē strādnieka ģimenē (tēvs - vēlāk zvērināts advokāts un pazīstams sabiedrisks darbinieks A. Frīdenbergs). Beidzis ģimnāziju un iestājies Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē.

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis automobiļu rotā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. okt. Rīgā, tolaik būdams ārlietu ministra Z. Meierovica sekretārs. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugst. par kaprāli.

1919. g. 12. nov., kad mūsu velosipēdistu rota uzbruka Iecavas skolai un nokļuva ložmetēju ugunī, F. ar patšauteni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā lielā mērā sekmēdams skolas ieņemšanu, 3 ložmetēju, 16 gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi.

1919. g. dec. atgriezies Ārlietu ministrijā, kur strādājis līdz 1920. g. 1. okt. Bijis Latvijas delegācijas sekretārs Latvijas un Krievijas miera sarunās Maskavā, vēlāk 1920. g. Bulduru konferences kancelejas priekšnieks. No armijas atvaļināts 1920. g. 24. martā. Līdz 1922. g. strādājis par prokūristu. 1925. g. beidzis LU Tiesību zinātņu fakultāti, zvērināts advokāts.

2. pasaules kara beigās devies trimdā. Apmeties uz dzīvi Austrālijā. Miris 1969. g. 9. sept. Melburnā.