|
|
LKOK nr.3/732
Golde, Jānis
Virsseržants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.
* 1891. g. 1. novembrī Rūjienas pagastā.
+ 1952. g. 31. oktobrī Intā, Komi APSR.
[]
Apbalvots par 1919. g. 2. aprīļa cīņu pie Zušu mājām.
1920. g. 9. martā paaugstināts par leitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.
1949. gadā NKVD apcietināts. Kara tribunāls notiesāja uz 25 gadiem darba nometnē. Soda izciešanai izsūtīts uz Komi APSR.
GOLDE JĀNIS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka virsseržants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1891. g. 1. nov. Rūjienas pag. Izglītojies draudzes skolā. Zemkopis un galdnieks.
Krievu armijā iesaukts 1913. g., dienējis 110. Kārnas kājn. pulkā. 1914. g. sākumā atvaļināts, bet 1. pasaules kara sākumā atkal mobilizēts; dienējis 32. rezerves brigādē Kauņas cietoksnī. 1915. g. sākumā piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Jurburgas un Mariupoles. Vēlāk dienējis 496. Vilkomiras kājn. pulkā. Cīnījies pie Kauņas cietokšņa un Ķekavas, tad pārvietots uz Rumānijas fronti. Trīsreiz ievainots, pēdējo reizi 1917. g. aug., pēc tam ierindā vairs nav atgriezies. Sasniedzis podpraporščika pak., apbalv. ar 3 Jura krustiem un medaļu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 25. febr., piedalījies visās kaujās Vidzemē no Melnupes līdz Daugavai, pēc tam pret bermontiešiem un arī cīņās Latgalē. 1920. g. 9. martā paaugst. par leitnantu.
1919. g. 2. apr. Vidzemē Melnupes raj. lielinieku frontē, kad kaujas sākumā tika ievainoti rotas virsnieki, G. uzņēmās komandēšanu un lietpratīgi noturēja pozīcijas. Kad ienaidnieks aplenca rotas aizstāvētās Zušu mājas un uzbruka no visām pusēm, ar kauju izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstādams kaujaslaukā trofejas.
1921. g. beidzis virsnieku kursus, paaugst. par virsleitnantu. 1934. g. kapteinis. 8. Daugavpils kājn. pulka rotas komandieris.
Atvaļināts 1937. g. sept. Dzīvojis Praviņu pag. 2. pasaules kara sākumā darbojies vietējā pašaizsardzības grupā, vēlāk pārcēlies uz Lēdurgas pag., zemkopis.
1949. g. 30. sept. apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. 1950. g. 16. janv. LPSR leM karaspēka kara tribunāls notiesāja G. uz 25 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-la). Ieslodzīts nometnē Komi APSR Kožvinas raj., kur 1952. g. 31. okt. miris.
|