L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1153: Otto Goldfelds-Zeltiņš

LKOK nr.3/1153

Goldfelds-Zeltiņš, Otto


Kapteinis, 2. atsevišķā eskadronā komandieris.


* 1889. g. 7. novembrī Hamburg, Vācijā (vācu tautības).

+ Nošauts 1941. g. 28. jūlijā Maskavā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra uzbrukumu Vecmuižas stacijai.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Mainīja uzvārdu no Goldfelds uz Zeltiņš.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 4. jūlijā piesprieda nāves sodu.


LKO 
DZK1 

GOLDFELDS OTO Jūliusa dēls
2. atsevišķā eskadrona komandieris, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1889. g. 7. nov. Hamburgā. vācietis. Beidzis 6. karaskolu Bavārijā, līdz 1. pasaules karam nodarbojies ar rakstniecību.

1914.-1918. g. dienējis vācu armijā. Apbalv. ar Prūsijas Dzelzs krusta I, II šķ., Militāro Nopelnu medaļu ar šķēpiem, sasniedzis jātnieku rotmistra pak.

1918. g. 26. dec. brīvprātīgi iestājies vācu dzelzsdivīzijā, piedalījies kaujās Kurzemē. Sakarā ar savu prolatvisko nostāju 1919. g. pavasarī spiests pārcelties no Kurzemes uz Ziemeļvidzemi. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās brīvības cīņu kaujās.

1919. g. 14. nov. Zemgalē G. ar savu eskadronu uzbruka Vecmuižas stacijai, kurā atradās Bādenes triecienbataljons, izklīdināja to, ieņēma staciju un ieguva daudzas trofejas.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1923. g. atvaļināts, dzīvojis Rīgā. Kā laikrakstu korespondents apmeklējis Ziemeļāfriku, kur kritis marokāņu dumpinieku gūstā, no kā atbrīvots ar Latvijas valdības palīdzību. Apmeklēdams Vāciju, konflikējis ar baltvācu emigrantiem, kādas divkaujas dēļ Vācijā notiesāts. Šo apstākļu dēļ G. (pēc uzvārda maiņas ZELTIŅAM) nav bijis iespējams aizbraukt uz Vāciju 1939-1941. g.

Ir ziņas, ka 1941. g. 14. jūn. Rīgā arestēts un izsūtīts uz Krieviju. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1941. g. 4. jūl. piesprieda G. nāvessodu. Nošauts 1941. g. 28. jūlijā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :