LKOK nr.3/101

Goppers, Kārlis

Palkavnieks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka komandieris.


* 1876. g. 2. aprīlī Plāņu Maskatos.

+ 1941. g. 25. martā nošauts.

[]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra Ziemsvētku kaujām Kalnciema rajonā.

1920. g. 13. augustā paaugstināts par ģenerāli. 1924. - 1934. g. Vidzemes divīzijas komandieris un Rīgas garnizona priekšnieks. Latvijas skautu prezidents.

1940. g. 30. septembrī NKVD apcietināts, spīdzināts. 1941. g. 18. janvāri Bribovo militārā tribunāla notiesāts uz nāvi. Mirstīgās atliekas atrastas 1944. g. 27. aprīlī Ulbrokas silā pie Stopiņiem. Mirstīgās atliekas apbedītas 1944. g. 6. maijā Brāļu kapos Rīgā. Sirds apglabāta 7. maijā Trikātas kapos.

GOPPERS KĀRLIS Jāņa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulka un 1. latv. strēln. brigādes komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1876. g. 2. apr. Plāņu pag. Maskatos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Trikātas draudzes skolu, izturējis brīvprātīgā eksāmenu Pleskavas kadetu korpusā.

1893. g. iestājies Kauņas cietokšņa bataljonā. 1896. g. beidzis Viļņas karaskolu, pārcelts uz 97. Vidzemes kājn. pulku Daugavpilī, no tā uz 189. Belgorajas kājn. pulku, 1905. g. uz 183. Pultuskas kājn. pulku. No 1914. g. piedalījies kaujās Austrijas frontē pie Holmas, Sanas upes raj., uzbrukumā Krakovai u.c. cīņās. 1916. g. jūn. pie Baranovičiem triecienā pārrāvis četrkārtīgu pretinieka nocietinājumu līniju. Sasniedzis palkavnieka pak., apbalv. ar Jura IV šķ., Vladimira III šķ. ordeņiem, Jura zobenu.

1916. g. aug. pēc izveseļošanās ieradies Rezerves latv. strēln. bataljonā, tā komandieris. Pēc tam pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku, no 1917. g. apr. 1. latv. strēln. brigādes komandieris. Apbalv. ar Jura ordeņa III šķ. (vienīgais apbalvojums starp latv. karavīriem); kopā apbalv. ar 10 ordeņiem. 1915. g. beigās izteikta cara Nikolaja II pateicība. 1917. g. aug. paaugst. par ģenerālmajoru.

Ar LKO III šķ. apbalv. par to, ka 1916. g. naktī uz 23. dec. G., atrazdamies 2. latv. strēln. brigādes uzbrūkošā kolonnā, ar savu pulku pirmais pārrāva vācu nocietinājumu līniju, niknās kaujās ielauzās dziļā pretinieka aizmugurē, kur uzņēmās arī 8. Valmieras latv. strēln. pulka komandēšanu un noturējās 2 dienas līdz papildspēku pienākšanai 25. dec. naktī. Tad veda savas vienības triecienā Kalnciema virzienā, izraisīja sajukumu un paniku vācu rindās pie Ložmetējkalna, lielā mērā veicinādams tā ieņemšanu un trofeju ieguvi.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1917. g. 21. aug. Juglas pozīcijās, kad 1. latv. strēln. brigādei vienai pašai bez artilērijas atbalsta bija jāiztur ārkārtīgi nikni uzbrukumi, atsita vairākus frontālus triecienus, apķērīgi manevrējot ar rezervēm un mainot pozīcijas no Mazās Juglas uz Lielo Juglu, novērsa aplenkumu un sekmēja mūsējo noturēšanos līdz atiešanas pavēles saņemšanai.

Pēc frontes sabrukuma devies uz Petrogradu, kur piedalījies latv. virsnieku organizēšanā Krievijas Satversmes Sapulces aizstāvībai, piedalījies Latv. Nacionālās padomes sēdēs. Kopā ar pulkvedi Briedi piedalījies kreiso eseru sacelšanās organizēšanā Pievolgā, pēc kaujām Jaroslavļā devies uz Samaru, tad Urāliem, kur bijis divīzijas komandieris Kolčaka armijā. Darbojies Latv. Nacionālajā padomē Omskā, palīdzējis formēt latv. Imantas pulku un Troickas bataljonu.

Latvijā atgriezies 1920. g. 5. jūn. Apsardzības ministrijas, resp., Kara padomes priekšsēdētājs. Apstiprināts ģenerāļa pak., skaitot no 1917. g. 13. aug. 1924. g. 25. febr. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku.

1930. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, Latvijas skautu centrālās padomes prezidents. Latvijas aizsardzības biedrības priekšnieks u.c. organizāciju biedrs. Sarakstījis vairākas militāra rakstura grāmatas.

1933. g. atvaļināts, turpinājis vadīt Latvijas skautu organizāciju. Apbalv. arī ar Serbijas Karadžordževiča III šķ. krustu, Francijas Goda Leģiona komandiera, Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera, Zviedrijas Šķēpa I šķ., Čehoslovakijas kara ordeņiem, arī ar skautu Baltās Lilijas ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Lielbērzes muižā.

Arestēts 1940. g. 20. sept. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls 1941. g. 18. janv. piespriedis G. nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 4. 10, 11. 13). Nošauts 1941. g. 25. maijā Rīgas Centrālcietumā, aprakts Stopiņos. Kaps atklāts 1944. g. apr., G. pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

ET: Kārlis Goppers (2. Vidzeme diviisi ülem) apbalvots ar Kotkarist II šķ. (04.08.1932)