LKOK nr.3/878

Graudiņš, Eduards

Kapteinis 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1890. g. 27. martā Kaplavas (Bornes) pagastā.

+ 1945. g. februārī Lauenburg apkārtnē Vācijā.

[]

Apbalvots par kauju 1919. g. 16. janvārī pie Lielauces.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1944. g. rudenī bija kureliešu Skrīveru bataljona komandieris. 1944.g. 14. novembrī vācu SD apcietināts. Vācu kara tiesa 19. novembrī tiesāja par sakaru uzturēšanu ar Rietumu sabiedrotajiem un sacelšanās gatavošanu pret vāciešiem. Nosūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni Vācijā. Pēc nometnes evakuācijas 1945.g. februārī mira mocekļa nāvē Lauenburgas apkārtnē.

GRAUDIŅŠ EDUARDS Pētera dēls
Neatkarības rotas kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 14. martā Kaplavas pag. Bragišķos lauksaimnieka ģimenē.

Izglītojies Katrīnas Lielās kadetu korpusā Maskavā, pēc tam 1910. g. iestājies 98. Jurjevas kājn. pulkā Daugavpilī. 1911. g. atvaļināts kaprāļa pak. Dzīvojis Rostovā pie Donas, sevišķu uzdevumu ierēdnis pilsētas priekšnieka kancelejā.

1914. g. ieguvis rezerves praporščika pak. Atkārtoti iesaukts 1914. g., iedalīts 14. Kaukāza strēln. pulkā. Kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret turkiem un bulgāriem, ticis ievainots. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, štabskapitāns. 1. pasaules kara beigās 4. Kaukāza divīzijas pārsienamās daļas priekšnieks. 1918. g. maijā armiju atstājis un atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem, pie Lielauces ievainots. Pēc tam cīnījies pie Skrundas, tad nosūtīts uz Liepāju jaunformējamo spēku organizēšanai. Saformējis tā dēvēto Graudiņa rotu, ar kuru ieradies frontē un piedalījies Rīgas atbrīvošanas operācijā, pēc tam cīņās Latgales virzienā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces G., personiski vadīdams pusrotu pret uzbrūkošo Padomju Latvijas armijas 2. strēln. pulku un kavalērijas nodaļu, stiprā ložmetēju un šauteņu ugunī atsita visus pretinieka triecienus un piespieda ienaidnieku bēgt, pametot kaujaslaukā kritušos un ievainotos. Lai gan tika ievainots, palika ierindā līdz pretinieka pilnīgai sagrāvei.

1919. g. okt. iecelts par Kuldīgas pilsētas un apr. komandantu, nov. kopā ar toreizējo Grobiņas kājn. pulku piedalījies kaujās pret bermontiešiem. Vēlāk iecelts par šā pulka komandieri, pēc tā izformēšanas komandēts atpakaļ uz Kuldīgu. 1920. g. pavasari pārcelts uz Daugavpili, pilsētas komandants un garnizona priekšnieks, pilnvarotais pārstāvis pie Latgalē operējošās Polijas armijas. Pēc brīvības cīņām bataljona komandieris 11. Dobeles kājn. pulkā.

Atvaļināts 1922. g. 20, jūl. 1924. g. iestājies Daugavpils muitas dienestā, eksperts. 1925. g. pārgājis robežsardzes dienestā. Iecelts par Jaunlatgales robežsargu apg. 2. raj. priekšnieku. 1931. g. pārcelts tādā pašā amatā uz Jēkabpils apg., sept. dienestu atstājis. Jaunsaimnieks Salienas pag. Imantās. 12. Ilūkstes aizsargu pulka 1. bataljona komandieris līdz 1933. g. Salienas pag. krājaizdevu sabiedrības, ugunsapdrošināšanas sabiedrības, lopkopības pārraudzības biedrības priekšsēdētājs. 1939. - 1940. g. strādājis valsts darbā Daugavpilī.

1941. g. jūn. vadījis Ilūkstes apr. pašaizsardzības spēkus, no 1941. g. 26. jūl. Ilūkstes apr. vecākais. No 1944. g. jūl. J. Kureļa grupas Skrīveru bataljona komandieris. 1944. g. 14. nov. Puzes pag. G. kā nacionālās pretestības kustības dalībnieku arestēja SD, un par sakariem ar ienaidnieku un sacelšanās gatavošanu, 1944. g. 19. nov. Liepājā vācu kara tiesa viņu notiesāja. Ieslodzīts Štuthofas koncentrācijas nometnē. Gājis bojā 1945. g. febr. Vācijā pie Lauenburgas nometnes, evakuācijas laikā.